Izdevuma Kultūras Diena un Izklaide prezentācijas pasākums

lai būtu viennozīmīgi!

Par Dienas paziņojumu:Ja nebija, ko pastāstīt, tad vajadzēja muti turēt ciet. Ja neizdodas, pietur ar rokām. Ak tā, neiedomājos, rokas varbūt ir saistītas. Kad aušas pa vecam nevar, bet apakšas negrib, ronas jautājiens- Vai prezentācijā šāva raķetes, iluminācija bija, brīnumsvecītes lielā skaitā dedzināja, ka tas redzamais pāris mellos briļļukos nomaskējies?

KDi riktīgi LABAIS!

Labāk redaktora kungs lai pajautā savam kantorim,kāpēc pilsētās ārpus Rīgas tas ''biezākais un kvalitatīvākais'' nopērkams nebija.

DIENA divos veidos atnāca gaidīta, spirgta un jauka- ar sauli, ar jaundzimušo vārdā KDi ( šifrēju kā protu, iznāca Kreftige Doping, idritvai!) un apsolījumu, ka Gaisma nebūs jānes ar spaņņiem vai jātvarsta peļu slazdā kā tādam malēnietim. Piederu pie tiem trakajiem, kas TIC Salatētim, Ziemsvētku dāvanas arī gaidu. Gaidu arī kādu gaužām biedējošo gadskārtu ( ne jau Pasaules galu!), negribas ne izlikties, ne spēlēt paslēpes, nedz arī skriet sunīšos. Varētu prieka pēc nošļūkt ar ragutiņām no kalna, bet tad sanāk brucināšanās uz leju, vēl jau negribas. Atzīstu to agregātstāvokli, ar kuru spēju samierināties- biju bērns, pieaugu, būdams pieaudzis, gribētu pārlieku ne-pāraugt. No paša rīta sāka zvanīt tāļ-runis, cerēdams, ka sabojās man omu, ka par kaut ko sabēdāšos. Izmetu šo pa logu, lai netraucē harmoniski dzīvot! Tiklīdz tas bija nokārtots, Vilis Plūdons no grāmatplaukta kliedz uz mani: Laiks nu ir celties un austies, un posties! Sapratu. Apaunu kājas, stumju mētelēnu mugurā, steberēju uz kiosku. Jaunais KDi man nu ir ķepās. Dāvana saņemta, taisnības labad gan jāteic, par simbolisku maksu- Ls. 0.89. Ko tur, par VISU šai dzīvē ir jāmaksā, toties dāvana ir īsta, bez blēdīšanās. Ar slapu lupatu aš-ši izvezerēju piebradāto forūzi. Nosēžos un dīvāna, mēģinu noformulēties. Satveru lineālu, sadodu sev pa pirkstiem, kas jau nu visādīgi ir izrakstījušies, iešauju vieglītēm pa galvu, kurā arī mēdz saperināties putniņi. Vismaz kaut kas reāls! Lasu, lai arī citkārt ar preses izdevumiem pārāk lielu tuvību nemēdzu uzturēt, no vāka līdz vākam. Ticu pasakām, mīļākā no tām „Trīs sivēntiņi bez vilka”, jo tur vienā vietā stāv: Nu, tad es veru durvis vaļā!, ko arī esmu jau paveicis. Zīlīte, apnicinājusi pie loga stenderes pienagloto speķa lausku, ielido istabā un lūr- ko tas dullais tur atkal dara? Sirds lēkā, sniecos pēc pudelītes ar...pilieniem. Kā tik te šoreiz IR- Ķocī katrs ābols, lai arī viņu nav daudz, spīdina savu pietvīkušo vaiģeli, līdzās gan S.R. ar savu „Veceni” vilina šausmu istabā. Kontrastam!? Es jau nu nepadošos. D. R. svinīgi sola, ka izklaide ies mazumā, Ģ. Ķ legalizē dīvainības un objektivizējas, V. Š. piedāvā skaņu projektu elektroniskā veidā, bet S. K. rupmaizes kārtojumu ar smilšērkšķu zafti. N. I. emocionalizējas, sacerot Lāčplēsi ar laimīgām beigām, N.N. pēta Gaismas pils, Gaismas un D. S. filmlentas savstarpējās attiecības, I. L., aizmukusi no klasiskās mūzikas, slēpjas džeza un pretalkohola propogandas pasaulē... K. K., A. L., G. J., A. S. izkarinājuši savus, kā arīdzan atstājuši rūmi publicitātes foto. Visus neuzskaitīšu, bet paldies visiem, kas manā nepilnīgajā skatījumā palikuši aizkadrā. Ierosinājumu sadaļā lūdzu ieviest vēl divus stabiņus ( sākumam): Lasītāji raksta, kā arī Sveicam Svētkos! Pat, ja ar novēlošanos, kā, piemēram, tas atgadījies ar Šoriņu, kuru slavinājusi pat Pate kā Vadoni, lai arī nepieceļoties kājās. Mums vēl IR daudz cienījamu mākslas un kultūras darbinieku, kurus vēsture iemanījusies aizmirst.Un nebīstieties no korupcijas skandāliem, mēs esam jau raduši! Atradu pazudušo Valda Grēviņa dzejoli, kas manā izpratnē atbilst Ziemsvētku noskaņojumam: Kaut kā jau dzīvi nodzīvos, Kaut kā jau ieies kapā... Lai tad no zemes iznāktu Reiz atkal zaļā lapā. Un varbūt tepat netālu Tu atkal ROZE būsi Un manu ērkšķu asumu Līdz pašai sirdij gūsi. Bet, gleznā roze, mīlējis Neviens nav tevi kairāk Kā ĒRKŠĶIS, kura vairīties Tu centies arvien vairāk! Tā, „ nu ir apēsts viss, paldies kas pasacīs!?” SIRSNĪGS PALDIES! Īpašais sveiciens Undīnei. Toņkārtas gana negantais DO- ģiezs. 2012.g. 7. decembrī.

Prieks par jauno KDi un attiecību starp K un i. Lai veicas!