Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Labiem tekstiem svarīgs redakcionālais terors

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
jautājums
j
Nu es reizēm uzrakstu kādu blogu par teātri...kāpēc? Nezinu. Laikam ir reizes, kad mans un oficiālās kritikas viedoklis fundamentāli atšķiras, tad arī izsakos. Un par to zināšanu līmeni....Ja jau profesionālā kritika ir profesionāli izglītota, tad kāpēc šīs zināšanas tiek tik profesionāli slēptas? Kopš NN aiziešanas teātra recenzijas ir kļuvušas vienkārši nelasāmas- kaut ko mēģina aprakstīt, kaut ko reflektēt...bet recenzija nav ne reportāža, ne reklāma. Un es piekrītu, ka teātris var iztikt arī bez kritikas, jo skatītājs pats izvēlēsies uz ko iet,, kritika drīzāk ir svarīga režisoriem, aktieriem, citiem iesaistītajiem, jo viņi ir strādājuši , pūlējušies...viņiem ir svarīgi saņemt to uzslavu, vai arī saprast, kāpēc tomēr izrāde neaizgāja. Un tur ir liela kritikas atbildība.. un ar nepelnītu pārslavēšanu var nodarīt vairāk ļaunuma kā ar nopelšanu...Jo aktieris vai režisors to var paņemt par pilnu... Mani diezgan ir izbrīnījusi tā ažiotāža , kas sacelta ap Daini Grūbi- M Butterfly. un tas nu ir Silvijas Radzobes nopelns, kas viņu ir izsludinājusi par šīs lomas labāko interpretu....pēc viņas izteikumiem-labāk nav iespējams...Ir iespējams! Savā recenzijā viņa ir pieminējusi Vitjuka (1990-1992 gada iestudējums, vēl pirms filmas) iestudējumu, bet es saderēt varu, ka viņa to nav redzējusi...Jo Erika Kurmangalijeva fantastisko Song Lilingu pārspēt vienkārši nav iespējams. Pat Vitjuks šo izrādi, kam Maskavā bija vienkārši fenomenāli panākumi un ažiotāžas pieprasījums, pat nav mēģinājis atjaunot, jo nav kas spēlē Song Lilingu...
Juhans
J
1. Latvijas mākslas kritikas galvenās īpatnības/problēmas? Vāja ticība savai Zvaigznei. Kailo karaļu vērtēšana kopā ar apģērbtajiem. Pārāk daudz dāmu, kas apraksta tagadni BEZ SKATA NĀKOTNEI. 2. Kritiķis blogeru ērā. Atavisms? Aristokrātisks, ekskluzīvs vaļasprieks? Pēdējie mohikāņi – kritiskās domas sargi? Cits? Kritiķis var būt arī blogeris, bet blogeris nav kritiķis. Blogera uzdevums ir pievērst uzmanību SEV, bet mākslas kritiķa uzdevums ir pievērts uzmanību MĀKSLAI un it īpaši NEmākslai. 3. Kā vērtējat redakcionālo tendenci pasūtīt recenzijas neprofesionāļiem? Slikti. Ja visi izsakās par visu, tad VISS KĻŪST PAR NEKO. 4. Kas, jūsuprāt, kavē jaunu, spilgtu kritiķu vārdu ienākšanu Latvijas mākslas kritikā? Kur slēpjas jaunie ģēniji? Kritikā jauns un ģēnijs nebūs sinonīmi. Lai vērtētu, vispirms jāpamācas (5+3 gadi), tad jāpastrādā (vismaz kādi 5-6 gadiņi), jāiepazīst (lai iepazītu, vajadzīga arī ceļošan un svešvalodas), kā arī jāiemīl (te gandarījums no pareizi izvēlētas profesijas un intelligence, intelligence un vēlreiz INTELIĢENCE). Tad sanāk, ka kritiķis sākas no 40 gadiem. 5. Neuzdotais jautājums: ka ir mākslas kritika? Mākslas kritika ir SPĒJA PUBLICĒT SARUNU AR SAVU SIRDSAPZIŅU.
Starp citu,
S
kur palikuši R.Ceplis, U.Leinerts, R.Briedis?
Ameba
A
Ja raksta ar atbildìbu,tikai to par ko ir pàrliecinàts,tad ir gan. Valoda,konteksts,laukums... Ja domàji,ka zinàshanas ar subjektìvu skatìjumu zùd,tad nepiekrìtu. Katram ir pienàkums savas nevis oficiàlas pieredzes véstìt.
Ameba
A
Vietà ir aizrunàshanàs lìdz piemérotas izglìtìbas mekléjumiem. NN tieshàm bija pats zinoshàkais. Tà vienkàrshi. Fanàtiski un citàdi aktuàls, neremdinàms. Bet tas klukstu bars... Brìvbiletes,léts bezmaksas vìns un kulturélu cilvéku vésìgà sasveicinàshanàs maniere. Mazas prasìbas no savas garìgàs pasaules kairinàjumiem, mizerablàkas pret arodu. tpu. Prasti. Neinteresanti. Nenozìmìgi.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Ameba: "NN tieshàm bija pats zinoshàkais." - - - - - - - - Tiešām? Varbūt nepārspīlēsim.
  • 4
  • 4
!
!
Paldies par būtiskiem jautājumiem un interesantu rakstu! Kas traucē vairāk publicēt šādus rakstus, diskutēt, jautāt tā vietā, lai paijātu pa spalvai personas mārketinga nolūkos? :))) Paldies!
Ameba
A
Bailes un bads ir kritikas nàves iemesls. Tas gan arì valsti nogalina...
Margarēta
M
Man necilais viedoklis ir tāds, ka kritikas žanru Latvijā žmiedz nost paši kritiķi, kuru kritikas mēdz būt labākajā gadījumā ļoti, ļoti garlaicīgas (tā pati D. Rietuma), bet sliktākajā neobjektīvas un pasūtītas (Simpsone). Labu, objektīvu, labi uzrakstītu kritiku ir ļoti maz. Jau sen komentāri zem kritikām ir interesantāki par pašām kritikām (ja tās vispār tā var nosaukt). Savukārt gaušanās par naudu un to, ka no kritikas rakstīšanas nevar izdzīvot, nu, sorry, parādiet man kaut vienu kritiķi pat lielajās valodās, kas raksta milzu meddijos un kurš dzīvo tikai no tā vien.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Tieši tā. Tāpēc jau Silvijai nebija patīkams Valentīnas Freimanes atgādinājums, ka viņai (Silvijai) nav teātra izglītības un izpratnes, kā to varam izlasīt SR ļoti biezajā foliantā "Uz skatuves un aiz kulisēm," kam gan labāk piestāvētu nosaukums "Sestajā rindā vidū ar brīvbiļeti."
  • 7
  • 1
Nerrim
N
Kā tur ir ar S.Radzobes izglītību? Vai viņai nav filoloģes izglītība?
  • 5
  • 0
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Tieši tā. Turklāt atļaušos atgādināt, ka nelaiķis NN izglītojās Maskavā nevis Rīgā pie Silvijas Radzobes, kura - (nezinu un nesaprotu, KĀ viņai tas izdevās) - ir radījusi tādu kā LV teātra kritiķu mafiju ar sevi kā "krustmāti". Tad tā ārēji nesakoptā Struka-Zole - arī no Radzobes mafijas, lai gan vienbrīd tā kā sāka lēkt acīs "krustmātei." Trakākais, ka visas tās "mafiozas" nesaprot, ka teātris var mierīgi iztikt bez kritikas. To es zinu no savas tirgus plača nerra pieredzes - cilvēki vai nu nāk un skatās vai nenāk un neskatās.
  • 8
  • 0
Vārds
V
no ļoti skopajām ziņām medijos par Latvijas Literatūras centra naudas skandāla, mēs varam uzzināt,ka viens LLC vien gada laikā komandējumos tērējis ap 100 000 eur. Tā ir liela nauda priekš mazas valsts mazas literatūras. Nezinu kāpēc par to nediksutē paši literāti, kultūras politikas ierēdņi, intelektuāļi - pieņemot ,ka mums tādi ir. Tiešām ir tā,ka paši naudas tērētāji žēlojas,ka nauda ir par maz, ka pietiek tikai kafijai, bet pēc tam lasām, ka tērēts ir simtiem tūkstošiem eiro.
Margarēta
M
Es vienmēr esmu teikusi, ka finansējums kultūrai un radošajām nozarēm, raugoties no valsts budžeta, nodokļu maksātāju skaita un vidējo algu lieluma, kā arī sabiedrības turības, Latvijā ir visai cienījams. Tā nebūt nav maza nauda valstij, kurā, griezies, kur gribi, valda problēmas, nabadzība, trūkst līdzekļu pašam, pašam elementārākajam. Līdzekļu izlietojums gan ir tipiski latvisks, sadalījums - pamatā savējiem, pārējiem, kas paliek pāri. Daudz tiek izšķiests bezjēdzīgos radošos braucienos, komandējumos uz pasākumiem, no kuriem nav jēgas, jo braucēji vispār nav sagatavojušies kaut ko prezentēt vai panākt (ir bijusi iespēja apmeklēt kādas 5 vai 6 grāmatu meses Frankfurtē, vienmēr ir bijis kauns par Latvijas stendu un dziļa neizpratne, ko viņi tur ved un kāpēc [piemēra pēc, reiz visu stendu bija piekrāvuši ar Pētera Zirnīša kaut kādiem memuāriem, kas pat latviešiem ārpus noteiktām aprindām un paaudzes nav interesanti, tādus nav jēgas nekur ne vest, ne prezentēt]. Tulko grāmatas, kas nekad neaizies ārpus Latvijas, kas neradīs interesi un vēlmi tulkot arī citas. Ja naudas ir maz, svarīgi to tērēt apdomīgi un pārdomāti, nevis šķaidīties uz visām pusēm. Bet to Latvijas kultūrbirokrāti nekad, nekad nesapratīs.
  • 8
  • 0
Vajadzīga diskusija
V
Pēc literatūras kritikas pēdējiem publicētajiem "šedevriem (piemēram B.Simsones)" KDi augstāk vērtēju Marī, Margarētas, arī Skaisles u.c. refleksijas - rosina domāt, jo piekrītu V.Vējam (Daudzus viedokļus mēs saņemam jau iepakotus kopā ar kārtējā mākslas produkta mārketinga kampaņu.) Vai tas ir normāli? Vēl pirms gadiem tomēr sagaidījām nopietnākus kritikas vērtējumus. Preses izdevumam būtu jāprot piesaistīt profesionālus kritiķus. P.S. Cik H.Verhoustinskai gadu? Vai tad nevar reiz izkūņoties no tā skolnieces statusa? Ja jau vēlaties runāt par krititiku, tad paļauties uz vienu kritiķi, kas atrisinās visas problēmas, kaut kā šķiet nenopietni (Tomēr Silvijas Radzobes vadībā jauni cilvēki aizvien studē teātra teoriju un vēsturi, tāpēc jaunā ģēnija rašanās ir tikai laika jautājums. H.Verhoustinska.)
Tieši Vilnis
T
ir vissmagāk grēkojis, ražojot mārketinga/publicitātes/presesrelīžveidīgus rakstiņus, ļoti garus un pasūtītus ar mērķi vai nu apdziedāt vai arī pašūmēt šo to. Un šī balva izvirza tieši viņu no mākslas. kaut kā zīmīgi :))
  • 2
  • 1
Skaisle
S
tur tā lieta, ka es arī lasu komentārus un no komentāriem ļoti daudz ko uzzinu. Biežāk vairāk ,kā no autorraksta. Kas mani pavisam noteikti tracina , kā bulli sarkana lupata - kad autors ir ielikts- KD. To var tad nelasīt. Kaut kas ieperēts un aizlidots - lai nav nekāda atbildība par uzrakstīto vārdu.
  • 8
  • 0
vilnis
v
VAI TE KADS KRITIKIS / UZDROSINAS RAKSTIT -NEBAIDOTIES KA PALIKS BEZ NAUDAS- TA BAISMIGA DZ. SKULMES - EPOPEJA / ar kalnietes pasdarinatu kleitu- un gadiem ilgo patiesu gleznotaju atkaribas no dzemmas labvelibas///TAGAD pauls - kuru nenem neviens eiropas dzeza festivals- bet maskava apsveiks putins//
Mo
M
Zini, "vilni", ej tālu, ja gribi palaist muti par Džemmu. Arī tad, ja tavs debiloīdais spļāviens bija komentu statistikas zvejošanas manevrs
  • 3
  • 2
RUTA
R
JA NO ZURNALA IR - ARI ATSAKOS / TAPAT KA SATORI// visa ta dubultmorale APNIKUSI ///
janis-LATVIJA
j
satori/ pusmulku /PAMULKU DEBILISMS-- slapins VADA SLAPINS rada/ slapins PASUTA /// VAIRS NESKATU - NELASU ////
Sarkass
S
"Kulturas kritiķis vienmēr ir personība"- nu gan Šlāpins ir bez paškritikas, ha-ha-ha. Problemātika svarīga, bet neuzticami, ka visādi darbonīši atkal mēģinās uzdot meldiņu. Šiem diktan kārojas būt noteicošiem, virzošiem, ietekmējošiem. nenosmieties.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
D.R.: Mūsu problēma – mazais tirgus, inteliģentās preses ierobežotā auditorija globālajā baudu un izpriecu kakofonijā. O.S.: Galvenās problēmas: 1) šaura vide (visi visu par visiem "zina"), 2) tendence uztvert ad rem kā ad hominem, 3) šaurs informētības apvārsnis. - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - Bet, vai problēma drīzāk nav tāda, ka mēs jo ietiepīgi un pat ar tādu it kā baudu un zināmā mērā pat attaisnojumu radošai nolaidībai šo "mazo tirgu" un "šauro vidi" uzskatām par problēmu nevis REALITĀTI? - Arī "mazam tirgum" un "šaurai videi" var būt savas priekšrocības.
Vārds
V
tieši tā.
  • 3
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja