Pēc Holšteina-Upmaņa vārdiem, Kultūras ministrija (KM) muzeja finansēšanu esot atstājusi "loterijas priekšā", kas novedis "līdz bezprecedenta stāvoklim, kad racionālākā izeja no situācijas ir nodot visu Ziedoņa muzeja krājumu valstij".
Desmit gadu laikā "Ziedoņa muzejs" īstenojis dažādus projektus, kurus vienojusi dzejnieka Imanta Ziedoņa vīzija par to, kā jāstrādā viņa muzejam un par ko ir būtiski runāt ar cilvēkiem, klāsta Holšteins-Upmanis un atzīmē, ka muzeja radītie projekti nominēti 13 balvām, no kurām iegūtas sešas.
Viņš uzsver, ka šis gads pagājis ilgstošā dialogā ar KM, Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF), juristiem un jomas ekspertiem, cenšoties rast risinājumu muzeja finansēšanas modelim, bet visas sarunas beigušās bez rezultāta. "KM nespēj atbildēt uz jautājumu, kāpēc valsts finansējums pienākas Rainim vai Ojāram Vācietim, bet Ziedonim - nē," sūkstījās Holšteins-Upmanis.
Pašlaik privāto valsts akreditēto muzeju finansējumu izvērtē VKKF, kas, pēc Holšteina-Upmaņa vārdiem, ir īstermiņa kultūras projektu finansēšanai paredzēta iestāde, un šī brīža konkurss neatbilst uzņēmumu pamatdarbības izvērtēšanas principiem, jo pēc būtības neviens muzejs nav "projekts".
Pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas muzejs nosūtījis atklātu vēstuli Saeimas deputātiem, Saeimas priekšsēdētājai, Budžeta komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ar priekšlikumu noteikt, ka KM deleģētu ""Imanta Ziedoņa muzeja fondam" valsts funkciju "Muzejs izcilam Latvijas cilvēkam"".
"Neilgi pirms Ziemassvētkiem kļūs zināmi jaunākie VKKF projektu konkursa rezultāti. Tie nesīs divas atbildes: vai nu Ziedoņa muzejs pilnvērtīgi turpinās darbu, īstenojot arvien jaunas, sabiedrībai svarīgas aktivitātes, vai nu visu Ziedoņa muzeja krājumu, līdz ar dzejnieka parakstīto stratēģiju, finansējuma trūkuma dēļ, nāksies nodot valsts pārvaldībā," klāstīja Holšteins-Upmanis.
Kā vēstīts, Ziedoņa muzejam Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammā Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts piešķirta puse no vajadzīgā finansējuma, radot izaicinājumus tā turpmākajai darbībai, iepriekš informēja Imanta Ziedoņa fonda Viegli padomes priekšsēdētāja Žanete Grende.
Fonda Viegli komanda lūdza kultūras ministri labot "jaunās finansējuma sistēmas brāķi" un atrisināt situāciju, kad divi muzeji, kas veltīti Imantam Ziedonim un Vilhelmam Purvītim, ir palikuši ar daļēju vai vispār bez finansējuma un nevar pilnvērtīgi turpināt darbu.
Tāpat fonds aicina izveidot "kvalitatīvu, ilgtspējīgu un uz starptautiskiem standartiem balstītu" Latvijas izcilo personību muzeju sistēmu, uzsverot, ka lielākā daļa Latvijas muzeju ne tikai neatbilst jaunajai muzeju definīcijai, bet, novecojušā Muzeju likuma ierobežoti, nespēj attīstīties un konkurēt ar citām atmiņas institūcijām.