Laureātu vidū ir tekstilmākslinieces un rakstnieces Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai un stāstu krājums Tuoraga stuosti, kurā apkopoti trīspadsmit īsstāsti par biezpienu un reizē par sievieti mūsdienu sabiedrībā, – kopā tie veido vienotu vēstījumu par viņas ceļu pašai pie sevis un savas būtības.
Latgaliešu kultūras gada balvu saņēma Balvu novada ceļazīme, kas atklāta pērn 18. novembrī, – pirmo reizi Latvijas vēsturē uzstādīta valsts līmenī saskaņota novada ceļazīme, kurā blakus uzrakstam latviešu literārajā valodā var lasīt tā nosaukumu arī latgaliešu rakstu valodā. "Tas ir mazs solis latgaliešu valodas lietošanai publiskajā telpā, bet liels lēciens latgaliešu pašapziņas celšanā," pārfrāzējot amerikāņu astronautu Nīlu Ārmstrongu, ir teicis šīs idejas iniciators Andris Slišāns.
Viens no Boņukiem aizceļoja pie literātes Ilzes Spergas, kura ir bijusi īpaši spilgta un ražīga personība latgaliskajā kultūrā aizvadītajā gadā, kad klajā nāca grāmata un dziesmu albums bērniem Vuškeņa iz pļovys ar viņas sarakstītajiem dzejoļiem. Latvijas Radio 1 ēterā izskanēja literātes stāstu krājuma Dzeiveiba lasījumi, kuru galvenā balss bija Latvijas Nacionālā teātra aktrise Inga Misāne-Grasberga. Jāatzīmē, ka katrs no šiem notikumiem Latgaliešu kultūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā tika izcelts ar atsevišķu apbalvojumu.
"Neatliec ne bērna ieņemšanu un dzimšanu, ne grāmatas rakstīšanu un izdošanu, jo mēs nezinām, cik laika mums katram ir dots. Vai tā būtu pandēmija, karš, insults vai kādas citas dzīvības briesmas. Dari tagad!" savā pateicības runā sacīja Ilze Sperga. Viņa ir bijusi arī redaktore Valentīna Lukaševiča dzejas krājumam Pādi navā svāti un Oskara Seiksta Vokora vuordi draugim, kā arī Valentīna Lukaševiča eseju krājumam Casnāgu maizeitis, kas tika izdots 2022. gada pašā sākumā.
Boņuku ieguva Rēzeknes bērnu un jauniešu folkloras kopa Vīteri un viņu īstenotais latgaliešu melodiju un dziesmu caurvītais videostāsts Teika par Rēzeknes rozi, kas radīts, meklējot darbošanās iespējas pandēmijas laikā. Tāpat Latgaliešu kultūras gada balva tika piešķirta hiphopa grupai Latgalīšu reps par otro studijas albumu Cyta dzela un videoklipiem. "Mēs nekad nezinām, kas dzīvē mūs sagaida, taču kamēr no gaisa nekrīt akmeņi, viss ir kārtībā, ejam tikai uz priekšu, neskatoties uz to, vai mums ir veicies," latgaliešu hiphopa grupa stāsta par savu redzējumu, kas atbalsojas arī jaunā albuma nosaukumā Cita lieta.
Šajā vakarā laurus plūca dzejoļu krājums Vysta smierts, ar kuru latviešu literatūrā ir ienākusi jauna, pašapzinīga un skaļa balss – Marija Dzeisla. Tas ir pseidonīms, aiz kura nav jāmeklē personība, bet gan plūstoša identitāte, kas mainās atkarībā no vēstījuma, turklāt spēj pārvietoties pat laikā! Autors, kurš savu personību grib paturēt noslēpumā, "dzeislinīkā" koncentrējas uz atrašanos šeit un tagad. Boņuku izpelnījās arī navigācijas aplikācija Waze latgaliski, kas pagājušā gada pavasarī kļuva brīvi pieejama katram, kurš dodas tālākā ceļā ar viedtālruni, un pirmā izlaušanās istaba latgaliski ar nosaukumu Pīci panti. Tā ir veltīta novadpētniekam, dzejniekam, folkloristam Antonam Slišānam (1948–2010).
Savukārt balva par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā tika pasniegta kordiriģentam un pedagogam Jānim Grudulam. "Viens no spilgtākajiem mirkļiem Jāņa Grudula karjerā ir viņa veidotā un 20 gadus vadītā vīru kora Olūts uzvara XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karos, kas daudziem bija pārsteigums, atklājums, pat sensācija, taču dziedātājiem un diriģentam – milzīga un labi paveikta darba svētīgs, pelnīts auglis," atgādina Boņuka organizatori. Kopš 2000. gada Jānis Gruduls ir atgriezies un darbojas dzimtajā Stirnienes pusē.
Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē www.latgalesgors.lv.