Simpozijs pulcēs ārvalstu un vietējos teorētiķus un māksliniekus, kuri aicināti pārdomāt arhivēšanas un kolekciju veidošanas stratēģijas un principus, atklājot kontekstu, kādā rodas nepieciešamība veidot arhīvus. Vairāk nekā jebkad agrāk mākslinieki un kuratori izmanto arhīvu savā darbībā, atklājot nezināmas vai aizmirstas detaļas un veidojot alternatīvus stāstus. Taču rodas jautājums – kā atrašanās vienā un tajā pašā arhīva un vēstures laiktelpā ietekmē dažādos naratīvus? Kā skatīšanās vēsturē (izmantojot arhīvu) var ietekmēt pašreizējo realitāti? Vai arhīvā var atrast pāridarījumu, maldīšanās un kļūdu pēdas, vai tās var veiksmīgi paslēpt starp mapēm?
Teorētiķe un rakstniece Vesna Madzoski stāstīs par Eiropas laikmetīgas mākslas biennāles Manifesta arhīvu un secinājumiem, kas radušies arhīva pētniecības rezultātā, savukārt irāņu mākslinieks Ehsan Fardjadnija pievērsīsies dāņu, franču un britu televīzijas arhīviem, kuros parādās ziņas par pirmajiem emigrantiem un viesstrādniekiem pēc Otrā pasaules kara. Living Art Museum Reikjavīkā direktore Torgerdura Olafsdotira un kolekcijas glabātāja Bekija Forsita pārskatīs muzeja veidotā arhīva veidošanās stratēģijas, savukārt video māksliniece Margarita Novikova no Maskavas stāstīs par video arhīva projektu Putschyourself. Māksliniece Lia Perjovči, kas izveidojusi laikmetīgās mākslas arhīvu un Mākslas analīzes centru Rumānijā, pievērsīsies savai praksei arhīva veidošanā un tā pielietojamībai. Poļu pētnieces Jagna Levandovska, Marika Kuźmiča stāstīs par fonda Arton Foundation praksi, kas pēta un uzkrāj arhīvu par poļu avangarda mākslas parādībām.
Simpozija kuratori: Inga Lāce un Andra Silapētere (LLMC)