Izvērtējot gada ražu Latvijas mūzikas dzīvē, pēdējos gados žūrija vispirms izsludina Lielajai mūzikas balvai izvirzītos nominantus, bet par laureātiem balso tieši pirms koncertceremonijas sākuma. Tādēļ rezultāts bija liels pārsteigums gan pasākuma publikai, gan pašiem laureātiem, kurus apbalvoja svinīgajā koncertceremonijā Latvijas Nacionālajā operā, kas 8. marta vakarā turpinājās līdz pat vienpadsmitiem vakarā.
Diriģents Atvars Lakstīgala, kurš Lielo mūzikas balvu saņēma kategorijā Gada debija, bija viens no deviņiem šīs balvas laureātiem, kurus cildināja uz Latvijas Nacionālās operas skatuves.
A.Lakstīgala 2010. gada sākumā, koncertsezonas vidū kļuva par Liepājas simfoniskā orķestra galveno diriģentu. Ar valsts augstāko apbalvojumu mūzikā novērtēts viņa sniegums Liepājas simfoniskā orķestra koncertos.
Par gada muzikālo vienību atzīts Latvijas Radio koris, kurš sava māksinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas un diriģenta Kaspara Putniņa, kā arī viesdiriģentu vadībā sniedzis spilgtas koncertprogrammas Latvijā un spoži apliecinājies starptautiskajā koncertdzīvē.
Par gada koncertu sumināja ievērojamā gruzīnu komponista Gijas Kančeli 75. dzimšanas dienas koncertu Garīgās mūzikas festivālā. Šajā koncertā Rīgas Domā 4. septembrī diriģenta Māra Sirmā vadībā muzicēja pats festivāla rīkotājs, Valsts akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Maksims Risanovs un Egils Siliņš.
Kategorijā Gada uzvedums par laureātu kļuvis jauna veida muzikāls piedzīvojums brīvdabā — elektroakustiskā pastaiga Pasaka par Kurbadu, kura veda pa Cīrulīšu dabas takām. Šis notikums bija iekļauts Cēsu mākslas festivāla programmā.
Par izcilu darbu ansamblī Lielo mūzikas balvu saņēma pianiste Agnese Egliņa, par gada jaundarbu atzīta Viļņa Šmīdberga Simfonija pūtēju orķestrim, kuru deportāciju upuru piemiņas dienā 14. jūnijā Rīgas Domā pirmatskaņoja profesionālais pūtēju orķestris Rīga diriģenta Andra Pogas vadībā. Par izcilu interpretāciju sumināja vijolnieci Vinetu Sareiku par Antonio Vivaldi koncertu cikla Gadalaiki atskaņojumu Lielajā ģildē 23. aprīlī.
Jau iepriekš ziņots, ka pianistei Jautrītei Putniņai balva piešķirta par mūža ieguldījumu. Viņa spēja sevi radoši apliecināt, neraugoties uz padomju varas aizliegumu uzstāties publiskos koncertos, savukārt tagad pianiste aktīvi iekļāvusies mūzikas dzīvē, kopā ar domubiedriem iekopusi ikgadēju mūzikas festivālu Valmierā.
Par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē ar Lielo Mūzikas balvu novērtētais diriģents Andris Nelsons pats gan nevarēja ierasties saņemt balvu, jo šobrīd atrodas ASV, kur gatavojas diriģēt P.Čaikovska operas Pīķa dāma izrādes Ņujorkas Metropolitēna operā.
Visi laureāti saņēma Armanda Jēkabsona darinātās sudraba statuetes, kas ir Lielās Mūzikas balvas simbols jau kopš tās dibināšanas 1993. gadā, un arī 500 latu lielas naudas balvas (pēc nodokļu nomaksas). Arī šogad, līdztekus žūrijas darbam, kurā mūzikas gada notikumus vērtēja muzikologi Maruta Rubeze, Ināra Jakubone, Liene Jakovļeva, mūzikas žurnālisti Orests Silabriedis, Edgars Raginskis un mūzikas pedagoģe Rasma Kurme, notika arī publikas balsojums par gada sākumā izziņotajiem Lielās Mūzikas balvas nominantiem.
Par publikas simpātiju kļuvusi jaunā čelliste Guna Āboltiņa, par kuru nobalsojuši 808 viņas mākslas cienītāji, un kurai pasniedza milzīgu, 8 kilogramus smagu torti. Savukārt Lielās Mūzikas balvas ģenerālsponsora Cēsu alus balvu saņēma Latvijas Nacionālās operas soprāns Liene Kinča.
LMB pasniegšanas ceremoniju vadīja aktrise Dita Lūriņa un mūziķis Marts Kristians Kalniņš. To varēja vērot tiešraidē gan LTV1 ēterā, gan internetā, LTV1 mājas lapā, kā arī Latvijas Radio programmā Klasika.