Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Pirmdiena, 11. novembris
Rainers, Nellija, Ojārs

Pastaiga kā mākslas darbs

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs 11. jūnijā atklāj jauno sezonu Akmens. Mantojums. Šogad – Ķīnas kultūras zīmē 

Pedvālē ir labi. Apgulies svaigi pļautā pļavā, skaties mākoņos, vecajos kokos iemetas vējš, purina galotnes un rūkdams stāsta kādu senu, bezgalīgu stāstu. Klausies tos kopā ar Pedvāles akmeņiem un visu, ko vajag, saproti.

Tēlnieks Ojārs Feldbergs, Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja saimnieks jau 24. sezonu, atceras, ka bērnībā māte Lidija viņu saņēma aiz rokas un veda pastaigā uz mežu, upi, pļavu un rādīja čiekurus, gliemežus, zaķkāpostus un daudz ko citu apkārtējā pasaulē, ko puika sāka iepazīt. "Liktenis mani atveda uz Pedvāli. Es sāku te staigāt un vērot dabas ainavu. Centos uztvert dabas formas, krāsas, skaņas, smaržas un garšas; sajust savas un apkārtējās pasaules sakarības. Ejot es liku soļus citu aiz cita, brīžiem straujāk brīžiem lēnāk, un dažreiz apstājos, atskatīdamies uz noieto un redzēto no otras puses. (..) Ejot pāri pļavai, es apreibu no ziedu smaržām, nogūlos, pieplaku zālei un biju pļava. Lienot cauri krūmiem, ielīdu lazdu pudurī, izstiepu rokas kā lazdu kātus un biju lazdu krūms. Iebridu strautā, un manas kājas sapinās strautā – es biju strauts. Uzkāpu kalnā, un tur virs manis bija tikai debesis, mākoņi un zvaigznes. Es biju kalns. Visbeidzot es iekāpu pļavā gulošā koka ēnā un saplūdu ar apkārtējo ainavu – es biju visur, un viss bija manī," Pedvāle 20, II  (nodaļā Pastaiga kā mākslasdarbs) raksta Ojārs Feldbergs. Izdevums stāstos un ilustrācijās apkopo tēlnieka radošo dzīvi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pa 800 kilogramu smagās granīta lodes sārto pulēto virsmu (saule pagājušā sezonā uzstādītajā Ojāra Feldberga objektā Saules ceļš, kas bija veltīts Raiņa un Aspazijas 150 gadei) mērķtiecīgi sev vien zināmā virzienā rāpo pāris milimetru garš viscaur zaļš kukainītis. Nez, viņš zin, kā Pedvāles plašumos atrast Ziedoņa akmeni?

Rambulim galvu necērtiet 

Sestdien, 11. jūnijā, Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā no plkst. 12 notiks 2016. gada radošās sezonas Akmens. Mantojums atklāšana. Šogad – Ķīnas kultūras zīmē, sadarbībā ar Rīgas Stradiņa Universitātes Konfūcija centru un Ķīnas vēstniecību Latvijā. Tas nav nejauši. 2016. gada sākumu Ojārs Feldbergs un viņa labā roka Laura Miglone iesāka Ķīnā, Čangčunas Pasaules skulptūru parkā, kur bija ielūgti uz pasaules skulptūras parku asociācijas dibināšanu.

"Katrreiz, kad man ir iespēja nokļūt ārzemēs, es izmantoju braucienus, lai arī tur iestādītu Latvijas akmens sēklu un atvestu akmens sēklu no citām zemēm. Tā kā mēs Čangčunā bijām janvārī Ķīnas Ziemeļos, tur bija sals mīnuss 20 grādu, un zeme bija sasalusi. Kad izteicu priekšlikumu, ka vēlos iestādīt kopā ar visiem klātesošajiem šo akmeni un kopā nodot tam līdzi vēstījumu, kīniešu vadība teica – problēmu nav. Cik lielu vajag bedri? Teicu – nu tādu. Otrā rītā, bedre izrakta divreiz lielāka – divi ķīnieši stāv ar laužņiem, lāpstām, izkaluši zemi," atceras Ojārs Feldbergs. 

Ķīnas akmens sēklu viņš paņēmis turpat no skulptūru parka upes.

Sestdien sezonas atklāšanā Pedvāles saimnieks Ojārs Feldbergs īstenos divas performances – Ķīnas akmens sēklas stādīšana un Pastaiga ar Pedvāles pūķi Rambuli. Pūķis tiek saukts Pedvālē tekošās upītes Rambulas vārdā, jo tāpat kā Ķīnā un citur pasaulē, pūķi pārstāv ūdens stihiju. Izsaukts no upes Rambulītes un aicināts pūķis Rambuls izvadīs klātesošos pa Pedvāles parku, iepazīstinot ar jaunajām iekštelpu un brīvdabas izstādēm. Kā pateicību pūķim par pastaigu būtu vēlams paņemt viņam kādu cienastu. Piknika vietā pie Ziedoņa akmens notiks kopīga ķīniešu pelmeņu vārīšana un ēšana. Pasākuma intelektuālo daļu nodrošinās ķīniešu māksliniece Čeņa Humeja, kas lasīs dzejoļus ķīniešu valodā, kamēr dzejnieks Uldis Bērziņš – latviešu mēlē. "Ķīniešu vijoles" – divstīgu instrumenta erhu skaņās un flautas spēlē ļaus ieklausīties mūziķi Ugne un Rihards Čerenkovs. Krodziņa Dāre telpās būs skatāma Ķīnas vēstniecības atbalstīta dokumentālo fotogrāfiju izstāde – tempļi, arhitektūra, daba, cilvēki.

Pūķiem jeb drakoniem Ķīnas kultūrā ir milzīga nozīme.

"Notiek drakonu deju festivāli, ielu gājieni. Viņiem tāpat kā daiļslidošanā taisa lēcienus, "tulipus" ar diviem un vairāk apgriezieniem, ir dažādi konkursi, kur arī drakoni taisa dažādas figūras," pieredzējis Ojārs Feldbergs. Svarīgi ir apzināties lielo atšķirību – pūķi Ķīnas kultūrā nes laimi, kamēr latviešu teikās un pasakās tas ir apdraudējums, kas jāiznīcina un jāuzvar. "Bet latvieši jau atceras tikai tos pūķus, kas dzīvojuši viņu laikā, un nevar zināt, kādi viņi bija agrāk. Nevar zināt, kāds bija Rambulis," saka Ojārs Feldbergs. Tāpēc labāk jau nu Rambulim galvu necērtiet.

Atdzimst Briņķpedvāles muiža 

"Ilgus gadus tā stāvēja pamesta, bruka, man jau bija pesimisms un nebija nekādas vīzijas, bet tagad lietas ir nedaudz sakustējušās," Ojārs Feldbergs stāsta par Briņķpedvāles muižu, kas bija kļuvusi bīstama apmeklētājiem un vairākas sezonas tajā nekas nenotika.

Ar Valsts Kultūrpieminekļu inspekcijas atbalstu digitāli trīs dimensijās ir uzmērīta Kungu māja, uz kuras drupu viena stūra ierīkojusies stārķu ģimene. Lai nākotnē tomēr atgrieztu dzīvību šajā apbūves kompleksā, tika izvēlēta neliela ēka muižas apbūvē – Kalpu māja. Jau ir nostiprināti ēkas pamati, atjaunoti pagraba pārsegumi un ēkas grīda. Pirmdien liks dakstiņus. Šobrīd procesā ir jumta restaurācija un skursteņu remonts. Pēc restaurācijas beigām tur būs telpas māksliniekiem, kuri piedalās Pedvāles organizētajos simpozijos un plenēros.

Kopā ar Talsu pašvaldību biedrība Pedvāle strādā pie projekta Starptautiskā mākslinieku rezidence Pedvāle. To plānots iesniegt Kultūras ministrijas adiministrētajā ES struktūrfondu projektā 5.5.1.Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus. Tas paredz, ka pa visu Latvijas teritoriju ir izveidoti simboliski ceļi. Pedvāle un Sabile atrodas uz Jēkaba ceļa (nosaukums veltīts pazīstamākajam no Kurzemes hercogiem – Jēkabam (1610–1681), kura valdīšanas laiks izcēlās ar rosīgu saimniecisko politiku, veidojot manufaktūras, izveidojot nozīmīgu floti, kas bija spējīga uzturēt regulārus tirdzniecības sakarus ne tikai ar Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, bet arī doties uz kolonijām Gambijām un Tobago. Projekts paredz pilnu Frikspedvāles muižas ēkas restaurāciju, tajā izveidojot darba, dzīvošanas, ēšanas telpas Starptautiskās mākslinieku rezidences vajadzībām. Tā darbosies visu gadu, nodrošinot Pedvāles kā kultūras organizācijas stabilitāti un mazinot atkarību no kultūras projektu konkursos iegūtā finansējuma.

Nākošgad vienā no Pedvāles pļavām Ojārs Feldbergs balti krāsotajos zārdos iekārs 70. sirdsakmeni. 69 jau šūpojas vējā un neļauj norimt brīnišķīgajam cilvēkam "ar akmeņiem galvā", kā pats saka. 


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja