Tradicionālais karnevāls par godu Helovīnam sāksies plkst.19 ar ķirbju lāpu gājienu un beigsies ar bruņinieku turnīru.
Karnevāla dalībnieku pulcēšanās Bastejkalnā sāksies jau plkst.18, bet stundu vēlāk sāksies gājiens cauri vecpilsētai, kas plkst.20 noslēgsies pie Rolanda pieminekļa Rātslaukumā.
Visu svēto dienas priekšvakars Rīgā tiek svinēts kopš 1995.gada. Šo gadu laikā svētki ir kļuvuši par savdabīgu visas Vecrīgas mēroga jauniešu pasākumu. Kopš 1998.gada svinēšana no klubiem, restorāniem un kafejnīcām ir pārcēlusies uz pilsētas ielām kā karnevāla-masku balles gājiens. Pasākumā piedalās visdažādākās maskas un tērpi - goblini un princeses, vampīri un bruņinieki, velni un arī eņģeļi.
Rīgas Helovīna īpatnība ir ikgadējais lāpu gājiens, kas sākas Bastejkalnā un laiku pa laikam apstājas dažādās vēsturiski nozīmīgās Vecrīgas vietās, lai izspēlētu īsas improvizētas scēnas. Doma laukumā notiek neliela divkauju sērija, kurā tiek izmantoti plastmasas zobeni un citi butaforiski ieroči. Gājiens beidzas Hanzas savienības pilsētas aizstāvja bruņinieka Rolanda pieminekļa pakājē.
Karnevāla gājienu tradicionāli organizē interaktīvais improvizācijas teātris Drakons, kas ir Latvijas lielākā lomu spēļu modelēšanas entuziastu apvienība.
Helovīna dienā jeb Visu svēto dienā ierasts ģērbties maskās, bet viens no tradicionālajiem masku elementiem ir ķirbis. Bērni un jaunieši pārģērbjas jocīgās vai šausminošās maskās un apstaigā kaimiņus, nedaudz pabiedējot tos un pieprasot saldumus, riekstus vai citas uzkodas. Ja tas tiek liegts, apciemojamie tiek pamatīgi sabiedēti.
Helovīna svētki ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kuri savā attīstībā ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām.
Mūsdienās ASV bērni staigā no vienām durvīm pie otrām un prasa saldumus. Paraža uzplaukusi ASV un pirmo reizi aprakstīta pagājušā gadsimta 30.gados. Kādreiz Helovīna svētku sastāvdaļa ASV bija ietērpšanās dažādos kostīmos, un ar to saistīts vandalisms, kas izpaudās kā privātīpašuma bojāšana, dzīvnieku un cilvēku savainošana. Vandalisma pamatā ir citi svētki, kurus sev līdzi atveda īru imigranti un kuri ir līdzīgi 1.aprīlim, kad drīkst izstrādāt dažādus jokus un mazas ēverģēlības, aizbildinoties, ka tās paveikuši elfi.
Aptuveni 1920.gadā tika nolemts, ka šādām postošām izdarībām jādara gals, un tas tika organizēts ar bērnu palīdzību. Bērnus sūtīja pie namsaimniekiem un veikalu īpašniekiem, kuri viņiem izsniedza saldumus un tā aizkavēja nemiernieku pulcēšanos. Tradīcija nonākusi arī līdz mūsdienām.
Visu svēto dienas priekšvakars ir pasākums, kurā ļaudis dalās ēdienā un dzērienā ar svešiniekiem.
Latviešiem ir līdzīgi svētki - Mārtiņi, kas ir gada ražības un auglības simbols, aktīvā laika beigas un klusā laika sākums dabā. Ar Mārtiņiem sākas budēļu laiks un notiek masku gājieni.