Lielajā ģildē 1. jūnijā notika Radošo savienību plēnums, kur tika runāts par mūsdienu situāciju radošajās savienībās un sasāpējušām problēmām valstī kopumā. Piesakot šo pasākumu, publiskajā telpā plaši tika pieminēts vēsturiskais 1988. gada Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos. Toreiz tas notika divas dienas nokaitēti eiforiskā gaisotnē un vispārējas sabiedrības uzmanības pavadīts, ko bijusī diplomāte un rakstniece Anna Žīgure salīdzinājusi ar vēdlodziņa atraušanu. Plēnums bija reāls grūdiens uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Viens no šodienas plēnuma referentiem – ekonomists Pēteris Strautiņš, toreiz – pusaudzis, pat atceras, kur katrs ģimenes loceklis pie galda sēdējis un kāda kuram bijusi sejas izteiksme, kad mamma, pārnākusi mājās, dalījusies ar plēnumā piedzīvoto. Sadzīviska, it kā nebūtiska detaļa, bet precīzi raksturo laiku. Tas bija Notikums. Šajā laikā – viena rindiņa nebeidzamā ziņu lavīnā. Kāpēc tā?
[..] Šodien vairs nepastāv tāda vienā elpā elpojoša "radošā inteliģence". "Savējie" šobrīd ir ļoti dažādi kultūras nozares profesionāļi, pat ja viņus kā virsvērtība vieno patriotisms, par citām tēmām viņiem mēdz būt, par laimi, radikāli atšķirīgi viedokļi. Tādas idejas, ap kuru saliedēti pulcēties līdzīgi kā 1988. gadā ap Latvijas neatkarības ideju, vienkārši nav. Ja nu vienīgi radošajā vidē tas ir sāpīgais Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma jautājums, kas nožēlojamā sacensībā par mazumiņu ir iesaistījis (ja ne sarīdījis) visus Latvijas kultūras cilvēkus. Varbūt tieši par to arī vajadzēja runāt? Jā, un varbūt tieši divas dienas no vietas, pilnā zālē, ar asām, principiālām un izskaidrojošām pavadošajām intervijām pirms tam, rādot – cik tas kultūras nozarei pašai ir svarīgi? Atgādinājumam – Valsts kultūrkapitāla fonds ir centrālais radošo procesu un kultūras jaunrades finansētājs Latvijā. Līdzīgi fondi darbojas arī Lietuvā un Igaunijā, kur to budžets ir piesaistīts nodokļu procentiem un nav atkarīgs no politiķu ikgadējiem lēmumiem. Līdzīga kārtība līdz 2004. gadam bija arī Latvijā, līdz Einara Repšes valdības laikā šo sasaisti pārtrauca.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 5. jūnija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
profils (dažkārt arī O.M.©)