Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Visu mūžu literatūras pusē. Leons Briedis (1949– 2020)

Leons Briedis ir kā tīrs gars, pārvilkts ar ādu. Ar brillēm uz deguna un gadu desmitiem nemainīgu frizūru. Dzejnieks nemaz neslēpj, ka intervija viņam sagādā lielu fizisku un garīgu piepūli. Laiku pa laikam viņš iet uz balkona "nomierināties" un "atsapūsties", izsmēķējot kādu cigareti. Runādams neparastā dziedošā, deklamējošā melodikā, viņš laiku pa laikam izvelk kādu savu senu rakstu vai laikabiedra vēstuli un lasa priekšā. Viņa pirms divdesmit gadiem tapušās esejas par kultūrpolitikas jautājumiem izklausās kā rakstītas iepriekšējā vakarā – 2013. gadā bija gods "baltās vārnas bruņinieku", kā viņš pats sevi dēvēja, intervēt.

"Pirms kādiem diviem trijiem gadiem gāju cauri parkam, biju noguris, apsēdos Vērmanes dārzā uz soliņa. Blakus apsēdās divas smukas meitenes. (..) Sprieda, par ko rakstīt. Viena bija izvēlējusies kursa darbam Ziedoni, Vācieti vai Belševicu, un otra teica – es izvēlējos tādu dzejnieku – Leonu Briedi. Tā otra paskatījās un teica: ak, Dievs! Viņš taču sen jau miris! Ko tad tu par viņu daudz rakstīsi? Ziniet, laimīgāka cilvēka nebija, jo es turpat blakus sēdēju un klausījos, kā viņas aprunāja manu nāvi. Tā bija viena no manām brīnišķīgākajām epizodēm, kad patiešām jutos pa īstam laimīgs – vēl esmu dzīvs," tādi bija intervijas pēdējie vārdi.

Nu Leons Briedis (1949– 2020), paša vārdiem, ir devies "atsapūsties"...

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. 1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez tiesībām iegūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā. Par spīti tam, 1972. gadā tomēr iestājies Moldāvijas republikas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras spiests aiziet, jo uztur sakarus ar demokrātiski noskaņoto moldāvu un rumāņu inteliģenci. Pēc tam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā. L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis arī grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Līdz šim latviešu valodā publicētas 28 oriģinālgrāmatas, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota praktiski visās Eiropas un bijušās PSRS tautu valodās. Sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem. L. Briedis strādājis dažādos Latvijas kultūras periodikas izdevumos: Literatūra un Māksla, Jaunās Grāmatas, Grāmata u. c. L. Briedis ir kulturoloģiskā žurnāla Kentaurs XXI dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs (1992–2010). Izdevniecības Minerva direktors. Latvijas Rakstnieku savienības un PEN kluba biedrs. L. Briedis saņēmis dažādas literārās balvas un prēmijas gan Latvijā, gan ārzemēs, tajā skaitā Rumānijas Rakstnieku savienības prēmiju par rumāņu kultūras popularizēšanu Latvijā. 1999. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2010. gadā par dzejoļu krājumu Mijkrēšļa rokraksts saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju.

2015. gadā Leona Brieža mūža ieguldījumu godināja Latvijas Literatūras gada balvas žūrija. Pēdējos gados dzejnieks īpaši gandarīts bija par skaisto Neputnā izdoto Spāņu XX gadsimta dzejas antoloģiju ar Ilmāra Blumberga ilustrācijām. No pasaules viņš paguva atvadīties ar pagājušogad Dienas grāmatā izdoto debijas romānu Vilcene un atraitnis.

"Grūti iedomāties labāku simbolu Leona Brieža dzīves pozīcijai par Servantesa izsāpēto Donu Kihotu. Tur ir viss – apmātība ar grāmatām, skumjas, kalsnums, augsti estētiskie un morālie ideāli, mūžīgais ceļojums un nebeidzamā cīņa ar ikdienības vējdzirnavām," raksturojis Ilmārs Šlāpins.

Atvadīšanās no Leona Brieža notiks piektdien, 7. februārī, pulksten 11 Krematorija lielajā zālē.

Lūgums nenest vainagus un citus lielizmēra ziedu kārtojumus. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja