Āboliņš: Hermaņa provinciālisms

Vispār jau arī Ņikita Mihalkovs ir pasaules līmeņa režisors. Viņa politiskās atklāsmes un politiskā darbība gan vairs uz tādu pasaules līmeni nevilka. Turklāt, Mihalkovs tiešām ir n-tajās paaudzēs izglītots un laikam arī aristokrāts..

Un tu tieši neko nepateici ar šo rakstu. cepuri nost. parej vēl.

No kura laika atklātu domu paušanu un lietu nosaukšanu īstajos vārdos sauc par provinciālismu ? Manuprāt provinciālisms ir neatdzīt acīmredzamo, faktu, ka tantukus tiešām nopērk par tramvaja biļeti. Es vairāk par provinciāli sauktu šī raksta autoru, kuram nebija pat neviena ievērības cienīga argumenta pret Hermaņa teikto.

Un man likās, ka pie mums ir demokrātija un katrs, kam ir viedoklis par lietām, drīkst to paust. Pie tam zināt, kā darbojas politika, nenozīmē, ka tiem, kas nezin, bet tiki vēro no malas, tam visam obligāti ir jāpatīk un to nedrīkst kritizēt. Man ļoti simpatizē Hermaņa domu gājiens. Viņš ap sevi varētu vienot tos latviešus, kas grib dzīvot latviskā vidē un turēt kontroli par procesiem. Te daudz kas notiek kaut kādā tizlā pašplūsmē un lumpeņu procents mūsu iedzīvotāju vidē patiešām rādās, ka ir biedējoši liels. Ja, kas es par NA. Arī daudzi mani draugi un paziņas balsos par NA, jo mums šķiet, ka tā ir vienīgā partija Latvijā, kam pietiek māka un vēlme turēt rūpi par Latviju un latviešiem. Lai arī, cik tas mēŗķis šķiet šodien tāls, tā nav utopija. Mēs varam dzīvot savā valstī un justies te kā mājās un kā lietu noteicēji.

Par ko tas viss cepiens? Par vēsturiskiem uzskatiem (vairāk nekā gadsimts), kas drīkst lemt un vadīt sabiedrību? Spriedelēšana, ka vienkāršo tautu nevajag laist pie teikšanas, tiešām nav nekas jauns un oriģināls. 100 g kultūras atrādītie fragmenti, publika, un vienkāršie skatītāji, kam tiek uzdoti jautājumi, liecina par feinu, bet arī - ne sevišķi oriģinālu marketingu. Šajā ziņā komplimenti Hermanim par mazbudžeta kampaņu izrādei:)

Hm... man vienīgajam šķiet, ka Āboltiņš kaunina Hermani par kļūdām, bet nenorāda kādas tās ir?

uhh kā Āboliņa sirsniņa sasāpējās.

ātri gan tas Āboliņpuika pats i rakstu saraksta, i komentātus pieliek