Āboltiņa: Runājot par bēgļiem, jāizvairās no vispārinājumiem

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka nesenie notikumi Ķelnē ir nepieļaujami un tie nedrīkst atkārtoties. Ikvienai drošības institūcijai gan Latvijā, gan citviet Eiropā ir jāspēj ar vislielāko bardzību likuma ietvaros vērsties pret ikvienu, kas necienīs un neievēros likumus, sacīja Āboltiņa.Viņa arī sacīja - pašlaik, kad Eiropa sastopas ar vienu no lielākajiem izaicinājumiem - bēgļu krīzi -, svarīgi ir atcerēties, ka piederība Eiropai ir ne tikai tiesības, garantijas un iespējas, bet arī demokrātisko valstu politiskajai kultūrai raksturīga augsta morālā atbildība šādu krīžu pārvarēšanā. "Un šī piederība Eiropai mums uzliek konkrētus pienākumus," pauda Āboltiņa.Neviena Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nevar efektīvi risināt migrācijas problēmu viena pati. "Nemānīsim sevi, lai cik augstus žogus mēs celtu, lai kā mēs censtos izolēt sevi no šīs problēmas, mums vienalga neviens nesniegs garantiju, ka būsim pasargāti vai baudīsim lielāku drošību šeit, Latvijā, jo tikai kopīgā sadarbības ceļā Eiropa var pārvarēt šo krīzi," turpināja politiķe."Nenoliedzami, Eiropai nav iespēju uzņemt visus bēgļus no visas pasaules. Gluži tāpat mēs nedrīkstam pieļaut, ka šīs krīzes risinājumi tiktu īstenoti uz Eiropas cilvēku drošības risku palielināšanas rēķina," klāstīja Āboltiņa. Vienlaikus eiropieši nevar pagriezt muguru cilvēku ciešanām un nāvei - tiem patvēruma meklētājiem, kuru dzīvībām draud reālas briesmas, ir jāpalīdz, sacīja politiķe, piebilstot, ka tiem, kas izmanto šo situāciju ekonomiska labuma gūšanai, ir jāpamet Eiropa.Kā ziņots, Saeimā šodien notiek ikgadējās ārpolitikas debates par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un ES jautājumos.