Sarunā ar Dienas komentāru nodaļas vadītāju Andreju Panteļējevu, Jānis Ādamsons kā vēl vienu svarīgu KNAB problēmu minēja iestādes vadītāju. Viņaprāt, vienīgais profesionālais vadītājs bija Guntis Rutkis, kurš KNAB vadīja vien īsu brīdi no 2002.gada rudens līdz 2003.gada maijam.
“Informācijas noplūde atkarīga no iestādes vadītāja. Ja darbinieki būtu apmierināti ar to, kas tur notiek, nekādas noplūdes nebūtu. Ja cilvēki redz, ka viņi veltīgi strādā, viņi meklē, kā to pasniegt savādāk. Otra lieta, ja paši darbinieki redz, ka ar vadības akceptu notiek sankcionētas noplūdes, darbinieku vidū tā ar laiku tiek uztverta kā normāla parādība.”
Vaicāts par valodu referendumu, Ādamsons norādīja, ka Saskaņas centrs vienmēr ir iestājies par iespēju ļaut pašvaldībās oficiāli lietot arī krievu valodu tajos reģionos, kuros ir liels nacionālo minoritāšu īpatsvars.
Tiesa, viņš arī atzina, ka Saskaņas centrs pilnā apjomā nekad nav atbalstījis referendumu par krievu valodas statusa maiņu. “Es nebalsoju, uzskatu, ka tas bija farss, smalki izplānota provokācija. Latvija tika izmantota kā poligons, lai pakaitinātu Krieviju. Es uzskatu, ka referenduma sponsori un ideoloģiskie iedvesmotāji jāmeklē uz rietumiem. Cita lieta, ka Krievija pēc tam izmantoja referenduma rezultātus.”
Ādamsons arī uzskata, ka referendumu patiesībā iniciējuši Rietumi, lai sašķeltu Krieviju. Rietumu spēki apzināti vēlas Latvijā izraisīt etniskos konfliktus, lai Krievijai būtu jāpieņem lēmums aizstāvēt savus tautiešus, tādejādi nonākot konfliktā ar NATO. Tas varētu novest pie Krievijas tālākas sašķelšanās. Pirmām kārtām to vēlas panākt transnacionālās kompānijas, kas ir ieinteresētas derīgo izrakteņu pārdalē, norādīja Ādamsons .