Lūgts komentēt Jaceņuka paziņojumu par demisiju, Lerhis skaidroja, ka tā briedusi vismaz divus mēnešus, jo jau februārī bija mēģinājums panākt viņa atkāpšanos no amata, kas gan neizdevās. Viņš šādu Jaceņuka soli skaidroja ar dažādajām ekonomiskajām interesēm, kā arī ekonomisko problēmu risināšanu, kas ne vienmēr izdevās, kā plānots.
Lerhis pieļāva, ka attiecīgais jautājums Ukrainas parlamentā varētu tikt skatīts rīt, tomēr nākamais iespējamais datumus arī nemaz neesot aiz kalniem, kas attiecīgi būtu ceturtdiena. "Ukrainas uzņemtais kurss par Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES) un virzīšanos uz bezvīzu režīmu starp Ukrainu un ES varētu palikt nemainīgs. Galvenais jautājums gan ir par to, vai jaunā valdība būs gatava pieņemt nepopulārus lēmumus, cik ātri tā strādās," sacīja eksperts.
Austrumu politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka līdzšinējā valdība sastāvēja no pieciem blokiem, taču tagad tā varētu sastāvēt no diviem. "Bija plānots, ka valdības bloki varētu būt plašāki, taču tas īsti nav izdevies. Arī [Ukrainas prezidenta Petro] Porošenko blokā valda diezgan lielas politiskās disciplīnas problēmas," piebilda Lerhis.
Lerhis norādīja, ka pastāvot uzskats, ka jaunā valdība varētu kalpot par sava veida pagaidu risinājumu. Ja tās darbība nebūs sekmīga, varot sagaidīt ārkārtas parlamenta vēlēšanas vēl šā gada rudenī vai nākamā gada sākumā. "Pašlaik politiķiem jāspēj vienoties, jo iepriekšējās vēlēšanas norisinājās samērā nesen," uzsvēra eksperts.
Pētnieks atzīmēja, ka Jaceņuka valdības laikā valstī īstenotās reformas bijušas samērā sarežģītas, turklāt ne vienmēr veiksmīgas. To norādot arī valsts iedzīvotāji, vēršot uzmanību uz korupciju un tiesu sistēmas nesakārtotību. "Tā dēvētā Panamas dokumentu lieta, iespējams, rīt parlamentā varētu radīt zināmas diskusijas, aizēnojot nākamā premjera apstiprināšanu, taču vienošanās par to jau ir panākta," skaidroja eksperts, piebilstot, ka politiskais process Ukrainā pēc Jaceņuka demisijas nekļūs vienkāršāks, jo būs nepieciešams panākt vienošanos ar mazajām partijām par atbalstu.
Jau ziņots, ka Ukrainas premjerministrs Jaceņuks svētdien paziņoja par demisiju. "Esmu nolēmis atkāpties no Ukrainas premjerministra amata," televīzijas raidījumā sacīja Jaceņuks. Viņš teica, ka paziņojums par valdības demisiju parlamentam oficiāli tiks iesniegts otrdien.
Jaceņuks norādīja, ka Petro Porošenko bloka parlamenta frakcija premjerministra amatam ir izvirzījusi Augstākās radas spīkeru Volodimiru Groismanu.
"Izdarījis visu stabilitātei un kursa pārmantojamībai, paziņoju par lēmumu nodot Ukrainas valdības vadītāja pienākumus un atbildību," sacīja Jaceņuks. "Manu lēmumu ir diktējuši vairāki iemesli: politiskā krīze valstī ir izraisīta mākslīgi, vēlme mainīt vienu personu ir padarījusi aklus politiķus un paralizējusi viņu vēlmi panākt reālas pārmaiņas valstī, valdības maiņas process ir pārvērties par neprātīgu skrējienu uz vietas, krīzes autori ir kļuvuši par apstākļu ķīlniekiem, padarot par ķīlniekiem mūs visus - valdību, sabiedrību, valsti," teica Ukrainas premjers.
"Pretēji apstākļiem, neskatoties uz stāvokļa absurdumu un apsūdzību bezjēdzību, es ierosināju plānu izejai no krīzes, teicu valstij, prezidentam un parlamentam - neturos pie amata. Valdības vadīšana - tā ir nasta, tas ir instruments, bet ne privilēģija. Nedrīkst pieļaut vienu - izpildvaras destabilizāciju kara laikā. Tāda perspektīva ir neizbēgama, ja pēc demisijas netiks nekavējoties izvēlēta jauna Ukrainas valdība," piebilda Jaceņuks.
Viņš arī uzsvēra, ka viņa partija Tautas fronte paliks valdošajā koalīcijā.
Jaceņuks ir Ukrainas premjers kopš 2014.gada februāra. 2015.gada vēlēšanās Tautas fronte ieguva otro lielāko vietu skaitu parlamentā, taču tagad tās reitings ir vairs tikai divi procenti. Jaceņuks ir zaudējis popularitāti, jo viņa valdība ir īstenojusi sāpīgas ekonomiskās reformas, kā arī viņš tiek vainots nespējā tikt galā ar korupciju valstī.