Viņa skaidroja, ka birža un kapitāla tirgus būtiski attīstītos, ja varētu biržā daļēji kotēt valstij piederošus uzņēmumus Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš, Latvijas Valsts meži, valstij saglabājot kontrolpaketi. Biržas vadītāja vēlētos, lai biržā būtu kotētas arī telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons akcijas.
Kotējot lielos valsts uzņēmumus, tiek radīta labvēlīga ekosistēma. Ienāk daudz investoru no ārzemēm, arī vietējiem investoriem šāds piedāvājums ir interesants. Turklāt privātpersonām un otrajam pensiju līmenim parādās investīciju iespējas Latvijas ekonomikā. Ja investoriem ir interese par biržu, tad arī riska kapitāla fondi, kas ir ieguldījuši dažādos uzņēmumos, sāk iziet no savām investīcijām caur biržu. Rodas ieguldījumu iespējas arī mazajiem investoriem un uzlabojas gan valsts konkurētspēja, gan uzņēmējdarbības vide kopumā, skaidroja Auziņa-Melalksne.
Viņa vērsa uzmanību, ka biržas attīstīšana ir veids, kā sekmēt ekonomisko izaugsmi un vairot darbvietas. Pirms vairākiem gadiem Stokholmas Ekonomikas augstskolas sagatavots pētījums atklāja, ka, attīstot Latvijas kapitāla tirgu kaut līdz Igaunijas līmenim, var panākt ikgadēju iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 1,8%, kā arī katru gadu iekasēt nodokļos papildu 120 miljonus eiro un izveidot 12 000 jaunas darbvietas.
Biržas vadītāja skaidroja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir relatīvi mazas ekonomikas, tāpēc vienreizēji lēmumi var radīt pozitīvas sekas ilgtermiņā. Šo iemeslu dēļ arī kaimiņvalstu biržas ir aktīvākas. Gan Lietuvā, gan Igaunijā biržā tika kotēti telekomunikāciju uzņēmumi. Igaunijā Eesti Telecom iekustināja tirgu, pozitīvais piemērs Igaunijā bija arī Hansabanka - Igaunijas akcionāriem piederoša banka, kas tika kotēta biržā. Šiem pozitīvajiem precedentiem sekoja Tallink Grupp, Olympic Entertainment Group, Tallina Vesi.
Līdzīgi bija arī Lietuvā - telekomunikāciju uzņēmuma TEO LT kotācija biržā bija nozīmīgs notikums ne tikai Lietuvas, bet visas Baltijas mērogā. Turklāt Lietuvā visi enerģētikas uzņēmumi ir kotēti biržā. Tiem nav liels brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums, valsts saglabā pārliecinošu kontrolpaketi, tomēr šie uzņēmumi ir biržā. Šiem uzņēmumiem ir stabila ilgtermiņa dividenžu politika. Iedzīvotāji var investēt savus uzkrājumus šo uzņēmumu akcijās un vairot savu labklājību, skaidroja Auziņa-Melalksne.
Rīgas birža šogad svinēs 20 gadu jubileju. Auziņa-Melalksne atzina, ka jubilejas reizē birža vēlētos dāvanā jaunus emitentus, jaunus klientus, tajā skaitā no valsts sektora.
Biržas investoriem būtu interesanti arī tas, ja vairāki valsts uzņēmumi emitētu publiskās obligācijas.
Auziņa-Melalksne domā, ka šogad Baltijas biržā var gaidīt jaunu uzņēmumu pievienošanos gan regulētajam, gan arī alternatīvajam tirgum.
Uzņēmumu interese par biržu aug. Arvien vairāk uzņēmumu vadība un akcionāri saprot, ka banku finansējums ne vienmēr ir risinājums līdzekļu piesaistei. "Latvijas uzņēmumi ir uzsēdināti uz banku finansējuma adatas. Uzņēmumi ir gatavi attīstīties tikai tik, cik bankas ir gatavas tos finansēt. Līdz ar to uzņēmumu attīstības plāni ir atkarīgi no banku finansējuma. Uzņēmēji arvien vairāk saprot, ka tas nav risinājums visās situācijās, un viņi ir gatavi izskatīt citus finansējuma veidus," sacīja biržas vadītāja. Viņa atzīmēja, ka mainās arī uzņēmēju paaudze. Vecākā uzņēmēju paaudze negribēja dalīties ar kontroli uzņēmumā, taču tagad šī nostāja pamazām mainās.
Lai uzņēmums varētu kotētu akcijas regulētajā tirgū, formālā prasība ir vismaz četri miljoni eiro tirgus vērtība, tomēr, lai piesaistītu profesionālo investoru interesi, tirgus vērtībai jābūt aptuveni 50 miljoniem eiro. Obligāciju emisijas gadījumā minimālais apjoms ir 200 000 eiro, tomēr, lai ieinteresētu investorus, emisijas apjomam jāsasniedz vismaz 10-20 miljoni eiro.
Akciju emitentiem biržas mājaslapā ir pieejams interaktīvais IPO rīks, kas palīdz gūt priekšstatu un izpratni par kritērijiem, kas nepieciešami sekmīgam IPO kandidātam. Tas sagatavots, balstoties uz pērn veiktām vairāk nekā 100 tirgus dalībnieku aptaujām, kas ir būtiski, lai uzņēmums būtu veiksmīgs biržā.
Pēdējā laikā vairāki uzņēmumi ir atstājuši Rīgas biržu. Auziņa-Melalksne norādīja, ka no biržas aizgājuši nelieli uzņēmumi, kuri biržā nonāca privatizācijas rezultātā. Uzņēmumiem aizejot no biržas, svarīgākais ir tas, lai uzņēmumu aiziešana notiek caurskatāmi un saprotami par godīgu cenu. "Birža nav slēgts klubs. Ja tā būtu slēgts klubs, tad būtu mazāk interesentu klubam pievienoties, jo nebūtu izejas iespēju," sacīja biržas vadītāja.
Viņa uzsvēra, ka regulētajā tirgū biržas aktivitāti nosaka tas, cik lieli uzņēmumi tiek kotēti biržā, jo lielam uzņēmumam ir liels brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums, no kā ir atkarīga likviditāte.