Biedrība: Adopcijas tiesiskais regulējums rupji ignorē bērna tiesības

Arī es uztvēru, ka raksts ir par to, ka bērnam ir vajadzīga ģimeniska aprūpe, taču adopcija nav un nevar būt vienīgais pareizais risinājums. Sistēma ir jāsakārto, taču jāpielāgo individuāli katram bērna. Arī es esmu adoptētājs, uz iespējams arī mēs kādreiz nonāksim pie atvērtās adopcijas. Uzskatu, ka raksta autore aizstāv adoptētāju tiesības. Jo kāpēc tad valsts pieprasa no mums tādu pašu atbildību kā no bioloģiskajiem vecākiem, taču mums nav tādu pašu tiesību. Piemēram, attiecībā uz bērna kopšanas pabalstu. Es esmu godīgi maksājusi visus nodokļus un man būtu jābūt tiesībām pavadīt kādu laiku ar savu bērnu (pēc tā ienākšanas ģimenē). Šajā gadījumā pat nekas netiktu izkrāpts – tie ir mani nodokļi un mans bērns. Ģimenēs, kuras vēlas adoptēt lielākus bērnus uzreiz ir jādomā par aukli vai bērnudārzu. Un tas ir sāpīgi bērnam. Tas arī ir viens no iemesliem kāpēc adoptē pēc iespējas mazākus bērnus – lai vairāk varētu pavadīt laiku kopā ar bērnu.

Paldies, Ala: ģimenisku attiecību izveidošanos ar likumiem garatēt, protams, nevar. To izveidošanos negarantē ne audžuģimenēm, ne aizbildniecība, ne adopcija, bet adopcija GARANTĒ lietas, ko negarantē neviens cits formālais attiecību veids. Tas vai ir ko manto tā utt ir pakārtots jautājums. Turklāt adoptējot bērnu ir jāiziet visādas pārbaudes, tai skaitā jāpierāda vai ir ienākumi par kuriem uzturēt bērnu, vai ir izveidojušās ģimeniskas attiecības utt. Nu nav tā, ka bērnus adopcijai dod jebkuram, kurš uz to piesakās.

Ļoti kategorisks skatījums. Vai tik tomēr nav tā, ka bērns jau ir zaudējis ģimeni, kad nonāk līdz adopcijai? Izziņas līmenī ģimeni atrast, kad rodas tāda interese, parsti nav problēmu. Nepiekrītu, ka ar adopciju bērns iegūst zemāku dzīves kvalitāti, jo adoptētājiem nav prasība būt turīgiem. Un kā tad ar audžuģimenēm? Ir prasība būt turīgām? Vai tik nav tā, ka tas ir audžuģimeņu naudas pelnīšanas veids bieži, ne tik daudz rūpe pa konkrēto bērnu? Nebūs šis, bāriņtiesa piegādās citu? Protams, bērnu nami nav pieļaujami un jāatbalsta arī aizbildnība, arī audžuģimenes, bet pilnīgi noliegt adopciju tomēr ir nedaudz savādi.

Kā bijušais aizbildnis un tagad arī adoptētājiem varu, pretēji rakstā apgalvotajam teikt, ka adopcija IR bērna interesēs. Adopcija nozīmē juridisku garantiju, ka bērns ir ģimenes loceklis. No adopcijas nevar tik vienkārši atteikties kā no audžuvecāku pienākumiem. Turklāt, ja kaut kas ar vecākiem notiek, adopcija garantē bērnam mantošanas tiesības un testamentā vecāki var noteikt, kas par bērnu rūpēsies viņu nāves gadījumā. Audžuvecākiem nomirstot, bērns paliek uz ielas. Tāpat adopcija, tāpat kā laulības ir nopietna oficiāla apņemšanās rūpēties par bērnu, arī tad, ka viņam pusaudžu vecumā uznāk bizdings un vecāki tiek pasūtīti piecas mājas tālāk. Adoptētājiem nevar tik vienkārši kā audžuģimenēm grūtību gadījumā " atdot" bērnu atpakaļ valstij. Par adopciju kā identitātes zaudēšanu utt. Nu ļoti negatīvs skatîjums uz adopciju un adoptētājiem. Mūsu adootētajiem bērniem pēc viņu pašu vēlēšanās pēc adopcijas tika saglabāts viņu uzvārds. Viņi regulāri tiekas ar brāļiem, kas ir adoptēti citā ģimenē. Ir tikušies arī ar mammu un tēti. Nu nav tā,ka adopcija iepriekšējo dzīvi kā ar nazi nogriež. Kopumā - adopcija ir garantija, ka bērnam uz visu viņa mūžu ir ģimene. Audžuģimenēm ir tikai pagaidu variants bez jebkādām garantijām, ka bērns tajā paliks ikgtoši,

Paldies! Viens reti sakarīgs viedoklis.

Paldies autorei par uzdrīkstēšanos precīzi noraksturot situāciju. Arī mūsu pieredze liecina, ka vispirms vajadzētu krasi samazināt bērnu izņemšanu no bioloģiskajām ģimenēm, to veikt tikai absolūti kritiskās situācijās, kad ar palikšanu ģimenē bērnam tiek apdraudēta dzīvība, bet visos citos gadījumos aktīvāk piesaistīt sociālā dienesta speciālistus un citus profesionāļus, kas strādātu reāli ar krīzes situācijā nonākušo ģimeni. Un, pēc izņemšanas no ģimenes, bērnus tūlīt nepieciešams ievietot audžuģimenē, jo tieši šādiem nolūkiem tika veidotas audžuģimenes. Adopcijai piedāvāt bērnus tikai no bērnunamiem, nevis ņemt atkal laukā no audžuģimenēm vai aizbildņu ģimenēm.