Bundžu Jānis: Nepareizās barikādes

Tomēr kopumā atceres notikumu virkne bija laba un interesanta.Tagad, no distances raugoties, var izteikt īsto viedokli vai rezumējumu par visu 91. gada janvāra barikāžu laiku. Un PAREIZAIS VIEDOKLIS ir tāds, ka barikādes bija NEPAREIZAS, ja tās aplūko mūsdienu racionālo konsultantu acīm.Pirmkārt, toreizējie ļautiņi pilnībā neievēroja drošības tehniku tajā apstāklī, ka Latvija bija līdz pēdējai iespējai un pāri tai sapildīta ar visdažādāko kalibru un rangu PSRS armijas un flotes daļām, kuru fiziskais pārspēks bija acīm redzams un ausīm dzirdams. Vēl vairāk - nekas netika pārtraukts un novākts pat pēc sarkanarmijas Baltijas okruga feldmaršala Kuzmina laipnajiem un dziļā humānismā balstītajiem ieteikumiem.Otrkārt, nebija izstrādāts detalizēts un caurspīdīgs, publiskai apspriešanai pieejams plāns, konkursa (vēlams starptautiska) rezultātā netika izvēlēti labākie barikāžu projektētāji un būvnieki. Tāpat nebija skaidrības par izmaksu atbilstību un grāmatvedības uzskaiti, sākot no degvielas līdz cigaretēm. Tas viss palielināja risku līdz galvu reibinošai robežai, un brīnums vien, ka upuru bija tik maz.Kas gan līdzīgā situācijā notiktu šodien. Ai, teic nepacietīgais! Tas jau nu gan - risināt sarunas par "kā būtu, ja būtu" tematu, kur visas atbildes vienlīdz pareizas, kā nepareizas.Konsultants domā, ka gluži tā nebūs. Gan toreiz, gan tagad pasaulē notiek plaši, grūti prognozējami un regulējami procesi. Barikādes un daudz kas cits bija mūsu reakcija uz notikumiem pirms 25 gadiem.Šodien nekādu mentālu vai fizisku barikāžu nav un nemaz nedrīkst būt. Tāpēc, ka ļaudis kļuvuši apgarotāki un gudrāki. Lūk, Eiropas gada cilvēks Latvijā Cālīšu Juris tā arī saka - šobrīd pasaulē notiek lieli mums, mazajiem, nesaprotami un neietekmējami procesi. Ko letiņam darīt? Eiropas gada vīrs ieteic pievērsties rimtām pārdomām, sevis sakārtošanai un… nu, protams, trenēt piemērošanās spēju jauniem apstākļiem. Nevis nodarboties ar politiķu kritikām vai, die's pasargā, kaut kādām pretnostatošām un identitāti aizstāvošām darbībām. Smuki, toleranti paklanīties un padot visiem labdienu. Labā angļu mēlē.Par godu Cālīša kungam jāteic, ka viņš nebūt nav vienīgais rimto pārdomu, pieliekšanās un piemērošanās cildinātājs, tikai kaut kā pēdējais trāpījās mediju vidē. Aina nebūtu pilnīga, ja neminētu arī oponentus, kuru epiteti rimto pārdomu un universālās piemērošanās mudinātājiem nav pat specifiskajā namiņā uz nagliņas liekami. Nagla nokaltīs.Visādi gājis mums šajos 25 gados. Tomēr divas lietas jāatzīst par gana labām esam. Pirmā ir spēja un drīkstēšana vienā informatīvajā telpā karsti un asi diskutēt abu PAREIZO VIEDOKĻU aizstāvjiem. Nelamāties jau ir par daudz prasīts.Otrais ir secinājums, ka nemaz tik traka kopējā situācija nav, ja reiz mierīgā garā varam nodoties nebeidzamai pasaules uzskatu strīdu virpināšanai. Īsto barikāžu laika briesmu un riska līmenis paliek nepārspēts. Pagaidām.*ļoti neatkarīgs konsultants