Boriss Cilevičs norāda, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums sabiedriskajiem medijiem uzliek par pienākumu atspoguļot sabiedrībā pastāvošos daudzpusīgos viedokļus un aizliedz parādīt notikumus atsevišķu politisku, reģionālu, ideoloģisku, ekonomisku, reliģisku vai citu grupu interesēs. Savu programmu veidošanā sabiedriskajiem medijiem ir jāņem vērā Latvijas sabiedrības daudzveidība sociālā, ekonomiskā, reliģiskā, kultūras aspektā, jārespektē cilvēku vienlīdzība likuma priekšā, uzskatu un izteikšanās brīvība un tiesības saņemt un izplatīt informāciju.
- Atbilstoši likumam, NEPLP ir pienākums kontsrolēt sabiedrisko elektronisko mediju darbu. Kā konkrēti NEPLP veic LTV monitoringu, kādi kritēriji tiek piemēroti, lai pārbaudītu LTV programmu atbilstību šiem likuma pantiem? Lai kārtējo reizi Dimanta kungs neizvairītos, lietojot vispārīgas frāzes, es konkretizēju jautājumu: vai NEPLP uzrauga, lai LTV ziņu programmās tiktu atspoguļoti dažādu sabiedrības grupu un politisko partiju viedokļi? Vai NEPLP fiksē gadījumus, kad sabiedriskās televīzijas žurnālisti atklāti strādā konkrētu politisko partiju interesēs? – saka Boriss Cilevičs. – Vai Dimanta kungs neuzskata, ka LTV zemie reitingi ir tiešs rezultāts neobjektivitātei un politiskai angažētībai? "Partijiska" televīzija nevienam nav interesanta. Bet politiskās neitralitātes un reālas uzskatu daudzveidības nodrošināšana varētu palielināt LTV popularitāti bez papildus budžeta līdzekļu piešķīrumiem.