Daukšts: Eiropa ir stratēģiski filozofiskas diskusijas priekšā saistībā ar Austrumu partnerību

Savukārt, runājot par saturu, politologs vērsa uzmanību, ka vispārējais politiskais uzstādījums, ka Austrumu partnerība ir vienots monolīts, kuram var uzstādīt savus jau iepriekš noteiktus uzdevumus un mērķus, ir nevis šodienas, bet gan nākotnes projekts."Katrai no šīm valstīm ir jāpieiet pilnīgi atsevišķi ar savu mērauklu, neizveidojot vispārējus nosacījumus, kas ir traucējis veidot noslēgumu šim pasākumam," uzskata Daukšts. "Ir divas grupas, pat trīs, jo Azerbaidžāna stāv atsevišķi, ar savām nostājām, mērķiem un uzdevumiem. Šī iemesla dēļ Austrumu partnerības projekta priekšā stāv intelektuāla diskusija par to, kādā veidā Eiropai vispār veidot attiecības ar Austrumu partnerības valstīm, cik tālu mēs esam spiesti ņemt vērā šīs Eirāzijas bloka valstu piederību, un kā mēs vispār vērtējam šo telpu starp Krieviju un Eiropas Savienību," viņš piebilda.Politologs arī uzskata, ka Rīgā notikušajā Austrumu partnerības valstu samitā nebija izskanējusi arī vēl viena būtiska doma - ko Krievija šajās teritorijās vēlas."Ir būtiski, ka deklarācijas tekstā ir minēta Krimas aneksija, bet, manuprāt, daudziem eiropiešiem joprojām nav skaidrs, ko Krievija vēlas, kādi ir tās mērķi. Šīs nestabilitātes izjūta tomēr ir atstājusi ietekmi uz pieņemtā noslēguma dokumentu," prātoja Daukšts, piebilstot, ka visi jau piekrīt uzstādījumam, ka Krievija ir agresorvalsts, taču tas, ka kādai valstij ir iespējas piekrist arī citai pozīcijai, rada nepieciešamību Eiropai skaidrāk formulēt savus mērķus un uzdevumus.Vaicāts, vai tuvākā vai tālākā nākotnē nepastāv draudi, ka Austrumu partnerība varētu izjukt, ņemot vērā vairāku valstu paustos iebildumus arī par pieņemto deklarācijas tekstu, politologs norādīja, ka šāda iespējamība tiešām var rasties."Ja mēs nepiešķiram vīzu atvieglojumus, tas ir saistīts ne tikai ar šo pašu procesu, tehniskajiem noteikumiem, bet tas ir arī filozofisks jautājums - vai mēs tiešām viņus šeit vēlamies?" vaicāja Daukšts, piebilstot, ka šis ir arī viens no iemesliem, kādēļ sašķeļas pati Austrumu partnerība.Jau ziņots, ka ceturtdien un piektdien Rīgā notika viens no svarīgākajiem Latvijas prezidentūras ES ārpolitiskajiem augsta līmeņa pasākumiem - Austrumu partnerības samits. Sanāksmē piedalījās ES dalībvalstu un sešu Austrumu partnerības partnervalstu augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība.Rīgas samits bija pirmais kopš asociācijas līgumu parakstīšanas starp ES un trim partnervalstīm - Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm. Samitā tika izvērtēti sākotnējie asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti. Šo līgumu veiksmīga īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu.