Jau ilgus gadus statistika atklāj trīs nemainīgas galvenās nāves cēloņu grupas. Pirmajā vietā - sirds, asinsvadu un asinsrites slimības. Otrajā vietā - nemainīgi audzēji. Trešajā vietā tā sauktie ārējie cēloņi, transporta, negadījumi, noslīkšana. Pērn mirušo skaits samazinājies, speciālisti saka: mirstības rādītāji samazinās, jo labāk tiek ārstētas sirds un asinsvadu slimības, mazāk cilvēku gājis bojā negadījumos, diemžēl audzēji ar tikpat lielu sparu turpina dzēst Latvijas iedzīvotāju dzīvības.
Salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies jauniešu pašnāvnieku skaits - pērnais gads pašnāvībā aizrāvis 77 no piecpadsmit līdz divdesmit deviņus gadu vecu jauniešu dzīvības. Kopējais pašnāvību skaits valstī - 440. Traģiska tendence ir tā, ka jaunieši mēdzot izdarīt arī tā saucamās atdarināšanas pašnāvības.
Kopumā speciālistu uzskats ir tāds, ka mirstības rādītāju maiņa, kā liecina gan Latvijas, gan citu valstu pieredze, ir desmitgažu un paaudžu mērogā īstenojamas politikas iespējamība. «Tas nav vienas paaudzes darbs,» laikrakstam Dienasaka Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents kardiologs Vilnis Dzērve.