Sarunā ar aģentūru LETA Dombrovskis norādīja, ka šomēnes beidzas starptautiskā aizdevuma programma Kiprai. Dombrovskis atzinīgi novērtēja, ka Kipras ekonomika atgriežas pie izaugsmes, un šis ir otrais gads, kopš Kiprā notiek atveseļošanās. Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, šogad Kiprā gaidāma 1,5% izaugsme, nākamajā gadā - 2% izaugsme. Tāpat novērota bezdarba līmeņa samazināšanās
Kipra sistemātiski pārpilda tai uzstādītos fiskālos mērķus. Šogad no Kipras tiek sagaidīts ne tikai būtisks primārs pārpalikums, bet arī neliels valsts budžeta pārpalikums 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Dombrovskis uzsvēra, ka šāds spēcīgs fiskālais sniegums palīdz Kiprai samazināt tās valsts parādu. Jau šogad paredzams, ka parāds nokritīs zem 100% no IKP un turpinās samazināties turpmākajos gados.
Dombrovskis ir gandarīts, ka Kipra ir sasniegusi programmas mērķus, uzsverot, ka valstij ir jānotur šis kurss.
Vērtējot, kādi secinājumi pēc Kipras apmeklējuma radušies Latvijas kontekstā, Dombrovskis sacīja, ka Latvijas gadījumā redzams, ka, īstenojot programmu, arī te izdevās samērā īsā laikā atjaunot valsts ekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Viņš atgādināja, ka Latvija bija viena no straujāk augošajām ekonomikām, kas savukārt atšķiras no Grieķijas, kura mēģināja atlikt nepieciešamās reformas, iekļūstot daudz dziļākā recesijā.
Dombrovskis norādīja, ka arī visā eirozonā kopumā patlaban turpinās ekonomiskā izaugsme. Tas, ka Kipra ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa un pabeidz programmu, ir vēl viens apliecinājums tam, ka notiek atveseļošanās no ekonomiskās krīzes, pauda politiķis.
Viņš piebilda, ka patlaban notiek intensīvs darbs ar Grieķiju, uzsverot, ka Grieķijā tiek īstenots aizdevuma programmas pirmais pārskats, un, ja valsts sekmīgi pabeigs pārskatu, tad tā varēs turpināt saņemt līdzekļus. Politiķis gan norādīja, ka saistībā ar pirmo pārskatu vērojama kavēšanās - to vajadzēja pabeigt vēl pagājušā gada novembrī, bet Grieķijai ir vēl vairāki jautājumi, kas gaida risinājumu.
Kā ziņots, Kipra 2013.gadā nonāca uz bankrota sliekšņa, taču no starptautiskajiem kreditoriem - Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) - ieguva desmit miljardu eiro aizdevumu.
Apmaiņā pret to valdība bija spiesta īstenot taupības pasākumus, kas ietvēra nodokļu paaugstinājumus un algu samazinājumus.
2015.gadā pēc gandrīz četrus gadus ilgušas recesijas valsts tautsaimniecība atgriezās pie izaugsmes.