Dot vai nedot naudu ubagam

Dodu muzikantiem, nav zheel, lai darbojas, piepelnaas jaunieshi pa vasaru, prieks, ka censhas kaut ko dariit un ja veel pashiem var redzeet, ka prieks - kaa tiem puishiem, kas speelee dzhezu paargerbushies par tantinjaam - nu briinishkjiigi!

negribu komenteet Latviju bet Anglijaa tikai taa gribas iemaukt pa purnu shiem atgriezhos peec 12 smagaam stundaam fabrikaa un vienmeer kaads meerglis prasa change vienreiz dabuus jo tie pashi purni prasa

Dzīvoju mazpilsētā, tiem dažiem "ubagotājiem" naudu neatmetu. Pāris reizes piedāvāju nopirkt maizi, kaut gan ir tepat apkārtnē pieejams zupas virtuves pakalpojums, pārtikas pakas - bet - diemžēl - ļaudis palika neapmierināti. vairāk neisaistos.

Nē, vairs nedodu, kopš tās reizes, kad kādai sievietei zivju paviljonā devu turpat tirgū nopirkto gaļas gabaliņu un atskanēja mani pasūtoši vārdi. Naudu vajadzēja...

Naudu nedodu, jo mana pieredze ir negatīva, bet, ja redzu nevarīgu pensionāri pie veikala lūdzam maizei, es nopērku kaut ko ēdamu un iedodu. Tas man nav licis vilties, jo nevar izslēgt, ka tas cilvēks ir godīgs. Reiz gribēju iedot naudiņu kādai večiņai pēc iepirkšanās, bet nejauši redzēju, kā pie viņas atnāca gādīgs mazdēls, savāca ieubagoto un atstāja večiņu turpināt darbu. Jāsaka, ka tā neizskatījās pēc piespiedu ubagošanas. Tādēļ palīdzu pazīstamiem cilvēkiem par kuriem zinu, kas tiem ir vajadzīgs un cik daudz es drīkstu palīdzēt, nepazemojot tos, kuriem ir mazāk kā man. DL

ja nedodu naudu ubaga latvijai jau valsts butu bankrotejusi kada kuram dala kas dod kas nedod ubagiem policijai ari dod kukulus vini ari ir ubagi-ka-nem.......

Nedodu nekad nevienam ubagam, bet mana pieredze ir šāda. Viena reize bija, kad biju sagrābstījusi kabatā 50 santīmus un gribēju iemest papīra glāzītē, ko pie ieejas stacijā turēja rokās pajauns vīrietis ar domīgu, skumju seju. Kārtīgi ģērbies un nekādā ziņā ne bomzīgs. Nodomāju: ak vai, kādai nelaimei jānotiek, lai tik solīda paskata cilvēks nonāktu līdz ubagošanai! Gribēju monētu iemest glāzītē, bet nepaspēju, jo " ubags" glāzīti pacēla pie lūpām un iemalkoja dzērienu. Labi, ka nepaspēju...

Es dodu vecām čokurainām tantītēm, kas stāv un no kauna ne acis uz augšu neceļ. Kā ieraugu, tā atceros savu vecmāmiņu un to cik liela viņai bija pensija. Vienreiz man šķita, ka no kauna būs jānomirst, jo uz ielas ubagojam ieraudzīju savu sākumskolas matemātikas skolotāju, sirmu vīriņu. Tad gan man šķita - uz kurieni mēs ejam kā valsts, ja pensionēts skolotājs ir spiest ubagot. Bet viņš tik strinkšķināja tādu kā bandžo, mani nepazina.

Ja man veikalā pienāk cilvēks un lūdz nopirkt maizīti ,vai pienu ,nopērku pēc iespējas.Arī ielu muzikantiem iedodu,jo viņi nopelna ar savu darbu.

1. Profesionaalaa ubagosana arii ir "darbs", kaut gan netiirs, bet kaulus nelauzh un var veel papriecaatis par tiem leeticiigajiem, kas savu nopeliito naudinju taa vienkaarsi atdod. 2. Sveetiigs process ir savstarpeeja sadarbiiba. Taadas attieciibas, kur iens vienmeer njem no otra un nedod neko pretii, sauc par paraziitismu. Tiem kas neko nezina par vilkiem - vilks ir bara dziivnieks un kopaa medii, taatad arii sadala mediijumu. Tas gan nenoziimee, ka vilks vai pat parastais seetas suns pieljaus, ka vinjam taa ienkaarsi naak klaat un atnjem eedienu (tiesi to arii dara ubagi). 3. Arii vidusslaanim 30, 60 vai 150 lati (pienjemot, ka menesii ir videeji 30 dienas un katru dienu vismaz viens sociaalais paraziits tiek aplaimots ar nenopelniitu naudu) ir liela summa un taas deelj var buut no kaut kaa jaatsakaas. Arii vidusslaanis zina, ka nauda ir jaanopelna un taas ir tikai tik, cik ir. Starp citu, gadaa siis ubagu daavanas sakraajas jau pieklaajiigaas summaas - 360, 720 vai pat 1800 latos! Labi dziivo tas muusu vidusslaanis, ja var meetaaties ar taadaam summaam!

Es vienmēr dodu, jo: 1) Neticu, ka kāds ubago no :"labas dzīves"; 2) Ticu, ka došana un dalīšanās ir abpusēji svētīgs process. Tādēļ, ka cilvēks dod un dalās ir citiem, viņš arī ir cilvēks, nevis tīģeris vai vilks, kurš diezin vai kaut ko dos citam tīģerim vai vilkam; 3) (Godīgi jāatzīstas), ka piederu pie "vidusslāņa", tāpēc, ja kādam iedodu 1, 2 vai 5 Ls, tad tā dēļ nenākas attiekties no citāmm lietām. Atzīstu,. ka daudz augstvērtīgāka rīcība būtu, ja lūdzējam atdotu pēdējo naudiņu.

Ja ir dodu.Labdarība nav uzspiežama.

Šad un tad iemetu naudu ielu muzikantiem, ja viņi forši spēlē, bet tos es neuzskatu par ubagiem, bet vairāk par individuālā darba veicējiem. Savukārt, ubagiem un ziedojumu kastītēm uzmanību nepievēršu. Ekonomika vienkārša - ja iedošu ubagam, man pašam nepietiks.

Sakiet, ko gribiet, bet neviens normāls cilvēks ar kaut minimālu pašcieņu, neietu uz ielas ubagot, ja būtu citas, labākas alternatīvas. Tā ir galējā izmisuma situācija. Laukos var strādāt tikai jauns un vesels cilvēks. Es drīzāk domāju, ka daudzi nemaz necer atrast darbu, jo kurš tad ņems darbā vecu nomīzušos pensionāru bez kājām? Un pat ja viņi ietu mazgāties, viņiem tāpat nebūtu tīru drēbju, ko pēcāk uzvilkt. Viņiem nav iespēju apmeklēt ārstu, gulēt siltumā vai dabūt normālu ēdienu. Un kā lai bomzis, kaut gados jauns, lai iegūst izglītību? Nesen bija raksts, ka Latvijas Universitāte atskaitījusi studējošo, tikai tāpēc, ka viņš bija bomzis. Ja būt par bomzi ir situācija bez izejas - kāpēc vispār pūlēties kaut ko darīt? Šo cilvēku vienīgā dzīves jēga ir dabūt kapeikas šņabītim, lai kaut uz brīdi sajustos labi un silti.