Druviete: Latvijā integrācijas jomā ir sasniegts ļoti daudz

Tad jau c5a1c481ds princips: mapodju iaika dzc493rc481ji, kuri sarac5beojuc5a1i daudz bc493rnu, bet nav strc481dc481juc5a1i, bc5abtu pelnc4abjuc5a1i lielc481ku pensiju, bet apzinc4abgicilvc493ki, kuri nav nodarbojuc5a1ies ar bc493rnu rac5beoc5a1anu, to nav pelnc4abjuc5a1i?

Latvijas glc481bc5a1anai no iznc4abcc4abbas un uzplaukumam e28093 mc5absdienc4abguizglc4abtc4abbu Pac5a1laik Latvijas lvtsas galvenie uzdevumi valdc4abbas deklarc481cijc481 tiek formulc493ti ekonomikas attc4abstc4abbas plc481ksnc493 e28093 izkc4bcc5abc5a1anano krc4abzes un eiro ieviec5a1ana. Vc493l sc481pc4abga problc493ma mums ir zemais dzimstc4abbas lc4abmenis un ar to saistc4abtc481 iedzc4abvotc481ju novecoc5a1anc481s, kas draud ar nopietnu demogrc481fisko krc4abzi tuvc481kajc481 nc481kotnc493, bet par to nekas nav minc493ts valdc4abbas deklarc481cijc481. Tac48du savulaik nopietna uzmanc4abba tika veltc4abta nacionc481lc481s attc4abstc4abbas plc481nam (NAP) 2007-2013. gadiem. c5a0c4ab plc481na mc493rc4b7is ir visu Latvijas iedzc4abvotc481ju dzc4abves kvalitc481tes izlaboc5a1ana caur izglc4abtc4abbas un, c4abpac5a1i, mc5abc5beizglc4abtc4abbas uzlaboc5a1anu. Tiesa gan, c5a1ajc481 plc481nc481 navparedzc493tas realizc481cijas metodes un kontrole tc481 izpildei. Pac5a1laik laikam valdc4abbai ir neatliekamc481ki uzdevumi, tc481pc493c par NAP uzdevumu ieviec5a1anutrc5abkst informc481cijas. Kopc5a1 NAP izstrc481des ir pagc481juc5a1i vairc481ki gadi un par c5a1o laiku informc481cijas un komunikc481cijas tehnoloc4a3iju (IKT), jeb datortc4abklu un interneta, lietoc5a1ana ir guvusi ievc493rojamus sasniegumus un plac5a1i ienc481kusi sadzc4abvc493. c5a0o sasniegumu izmantoc5a1ana c4bcauj tuvinc481t NAP nospraustos mc493rc4b7us un radikc481li uzlabot esoc5a1o izglc4abtc4abbas sistc493mu (IS), kas nepieciec5a1ams c5a1o mc493rc4b7u sasniegc5a1anai.Kc481dc493c4bc tad nepieciec5a1ama tc481da esoc5a1c481s ISuzlaboc5a1ana? Var uzskatc4abt, ka pac5a1reizc493jc481s novecojuc5a1c481s IS galvenais trc5abkums ir esoc5a1c481 izglc4abtc4abbas koncepcija, kas postulc493, ka visi tc481s etapi e28093 pamatizglc4abtc4abba, vidc493jc481 un augstc481kc481 paredz sniegt personai izglc4abtc4abbu jeb zinc481c5a1anas visam mc5abc5beam. Lai iegc5abtu pilnvc493rtc4abgu augstc481koizglc4abtc4abbu, jc481iziet visi c5a1ie etapi, un tad darba gaitas (patstc481vc4abga dzc4abve) visbiec5bec481k tiek uzsc481ktas ap 25 gadiem, bet c4a3imenes nodibinc481c5a1ana e28093 tikai ap 28-30 gadiem. Ja c586em vc493rc481, ka sievietes var dzemdc493t bc493rnus lc4abdz 40gadiem un to audzinc481c5a1ana biec5bei prasa pc481traukt darbu, tad saprotams, ka lielas c4a3imenes, kur bc5abtu 3 un vairc481k bc493rnu, parasti ir liels retums. Bet pac5a1reizc493jc481 IS arc4ab nepietiekami dod prasmes tc481lc481kai patstc481vc4abgai zinc481c5a1anu apguvei un dzc4abves kvalitc481tei, kc481 arc4ab prasa pastc481vc4abgu skolniekavai studenta klc481tbc5abtni mc481cc4abbu iestc481dc493. Lc4abdz ar to jaunatne spiesta pamest lauku rajonus, lai iegc5abtu izglc4abtc4abbu. Bet, ja rodas pc481rtraukums izglc4abtc4abbc481, piemc493ram, pc493c vidusskolas beigc5a1anas, tad uzsc481kt izglc4abtc4abbu augstskolc481 irapgrc5abtinoc5a1i, jo jc481iztur konkurss. Arc4ab mc5abc5beizglc4abtc4abba Latvijc481 aptver tikai 5% (Eiropas savienc4abbc481 9%). Vai ir iespc493jams radikc481li uzlabot esoc5a1o IS? Izrc481dc481s, ka pc493dc493jos gados tc481das iespc493jas raduc5a1c481s sakarc481 ar kalitatc4abvu mobilc481 interneta visurpieejamc4abbu Latvijc481 un c5a1o uzlabojumu pamatc481 jc481bc5abt viplac5a1c481ko tautas masu aptverc5a1ana ar tc481lmc481cc4abbu un mc5abc5beizglc4abtc4abbu. Ir pamatos jc481maina izglc4abtc4abbas koncepcija, postulc493jot, ka tai jc481turpinc481s katra cilvc493ka mc5abc5bea garumc481, jo mc5absdienu zinc481c5a1anu pieauguma tempi ir tc481di, ka skolas un studijas tc481s spc493j nodroc5a1inc481t tikai neilgam laikam. c5a0eit jc481izdaladivi izglc4abtc4abbas uzlabojumu aspekti e28093 1)pc493c formas un 2)pc493c satura. 1. Uzlabojumiem pc493c formas jc481nodroc5a1ina tas, lai jebkurai personai bc5abtu nodroc5a1inc481tas iespc493jas iegc5abt vai turpinc481t izglc4abtc4abbu, t. i. mc5abc5beizglc4abtc4abbu, izmantojot tc481lmc481cc4abbas metodes. Tas dos sievietc493m unvc4abriec5a1iem jau pc493c 20 gadiem iespc493jas agrc481k veidot c4a3imeni un audzinc481t bc493rnus, nepc481rtraucot savu mc5abc5beizglc4abtc4abbu un neupurc493jot iespc493jamo kuplo c4a3imeni izglc4abtc4abbai vai otrc481di, kc481 arc4ab, iespc493jams, arc4ab tc481ldarbu un pilnu vai nepilnu slodzi tai skaitc481 arc4ab lauku rajonos. c5a0iem zlabojumiem jc481paredz tc481da lvtsas politikas veidoc5a1ana, kad c4a3imenes ar 5 bc493rniem tiktu visc481di atbalstc4abtas un nebc5abtu retums.2. Lai nodroc5a1inc481tu augstc481k minc493tc481s iespc493jas, bc5abtiski mainc4abt pamatizglc4abtc4abbas saturu tc481, lai tc481 nodroc5a1inc481tu iespc493jas patstc481vc4abgc481k piec586emt lc493mumus, kc481 arc4ab pilnc4abbc481 apgc5abt prasmes unmotivc481cijas patstc481vc4abgai datortehnikas lietoc5a1anai un sevis pilnveidoc5a1anai. Tc481dc493c4bc bc5abtiski jc481samazina to mc481cc4abbu priekc5a1metu apjomi, kas veltc4abti zinc481c5a1anu faktu apguvei. Jau no pamatskolas sc481kuma jc481ieved jauns mc481cc4abbupriekc5a1mets, ko varc493tu saukt par e28098e28099uzvedc4abbu cilvc493kvidc493e28099e28099, un kas ieaudzinc481tu patstc481vc4abbu un atbildc4abbu pret sevi, saviem tuvc481kajiem un valsti,kc481 arc4ab c4bcautu patstc481vc4abgi papildinc481t savas zinc481c5a1anas par vides iespc493jc481m un riskiem, kas var bc5abt saistc4abtas ar tc481m.

Es ar Jeļenu jau sāku runāt latviski.

"Minoritātes valodas pašpietiekamība nav savienojama ar sabiedrības integrāciju un valsts iekšējo stabilitāti. Oficiāla vai faktiska divvalodības politika Latvijā varētu novest pie ilgstošas konstitucionālas krīzes, jo tā pastiprinātu lingvistisko kopienu segregācijas tendences," brīdina politiķe. - ASIMILĀCIJAI ARĪ --- NĒ!!!!!!!!!!!!!!!!!!! :)

Es Jums pilnīgi piekrītu! Varētu domāt, ka Druviete vai kads cits kādu latvieti rausta aiz mēles, kad viņš pāriet uz krievu valodu, ja kāds okupantu un masveida rusifikācijas rezultātā iebraukušais vai viņa pēctecis negrib/nespēj runāt valsts valodā. Bet nu kārtējo reizi iespēja kādu apriet. Ja katrs būtu ar pietiekami stingru nostāju šajā jautājumā, tad arī mazāk būtu problēmu. Cita lieta, ka pagaidām valdībai nav ko likt pretī kremļa čekistu revanšismam. Kam domājam piekāpties, ko saliedēt? Tos, kuri "pārtiek" tikai no kremļa propagandas, kuri izmanto katru jautājumu, lai panāktu Kreivijai vēlamo rezultātu (ne jau ZS kādu interesē, bet gan tas, lai varētu pārbaudīt, cik tālu latvieši ļauj kremļa čekistu aģentiem te darboties). ļoti ceru, ka DP atradīs, no kurienes aug kājas gan referendumam, gan citām 5. kolonnas izdarībām. Tāpar arī, ka pietiks gudrības nepakļauties kremļa čekistu provokācijām. Tiem Latvijai normālajiem krieviem, kuri Latviju patiešām pieņēmuši par savu dzimteni, nekāda "saliedēšana nav vajadzīga. Es arī negribu, lai mani saliedē ar silvēkiem, kuru uzskati, uzvedība, attieksme man nav pieņemama.

Druviete ir super! Tā tik turpināt! :)

Protams - JO - jebkur,jebkad,visur - skan krievu valoda ,un VISUR tev atbildes "po krieviskam"!

Tu esi super, man patīk, kā runā! Bet tā LU ietekme ir vienīgā, kas traucē...

Piespiedu integrācija nav tas skaistākais un mierīgākais ceļš.

labs .pamatots rakstspaldies par darbu,cilveki neapjedz ko runa,ekonomiskas cuciibas grib uzvelt cilvekam kurs tik daudz ir darijis valsts valodas laba.nozelojami.

ir piepradīti ar likumu, bet praktiski daudz kas netiek pildīts. Galvenais, ka krievu skolas ignorē un TIKAI formāli ievēro 60 % latviešu valodas mācīšanu skrievu skolās, jo pašas skolotājas tāpat kā visi krievi, kas te dzīvo, neuzskata, ka valsts valoda jāzin. Paklausaties kā runā krievu kultūras biedr. vadītāja ar nekrievisku uzvārdu. Nesaprotami buldurē, klaji parādot savu nostāju, ka nevēlas nekur mainīt prokrievisko nostāju. Ar tādiem jāsāk visu mainīt !

sasniegts ir,vienmer var vairak,un tie kas lamajasvai saprot jautajuma butibu,kur un kas stav mums preti-milziiga informativa masinerija. var panakt tikai ar pasu latviesu staju. paldies par rakstu ne jau valodnieki ir vainigi,ka izrita...pratin nac majas

Druvietei ir taisnība, 20 gadu laikā integrācijas jomā ir milzīgi panākumi - latvieši tiek arvien vairāk integrēti krieviskā vidē. Un ne tikai Bolderājā un Zilupē.