Cik pieejama tautai, jūsuprāt, ir Opera?
Jūs domājat no biļešu cenu aspekta? Tas ir mīts, ka nav pieejama. Uz jebkuru operu var nopirkt biļetes par divarpus trim latiem. Ik mēnesi ir vien izrāde ar atlaidēm pensionāriem un studentiem. Un mēs turpināsim šo praksi. Iespējas redzēt operu ir visiem, kuri to vēlas.
Tas ir budžeta jautājums. Atlaides kādam jākompensē. Vai to dara sponsori vai valsts, vai Opera, no pašu ieņēmumiem?
Operas budžetu veido gan valsts dotācija, gan pašu ieņēmumi, gan atbalstītāju līdzekļi. Visi šie trīs avoti ir jāizmanto, lai to nodrošinātu. Arī biļešu jautājums ir skatāms no dažādiem aspektiem. Piemēram, abonements, kura šajā brīdī nav, bet zināmai auditorijai varētu būt interesants.
Izpētot IUB publicētos LNO iepirkumus, daudzos gadījumos norādīts, ka pasūtītājs nepiekrīt publikācijai. Vai saskatāt pārkāpumus iepirkumos?
Es domāju, tiek kultivēts mīts, ka finansēm mākslā nav nozīmes, jo radošais process ir unikāls, kas nav salīdzināms... Līdz ar to mākslas nozarē finanses nevarot būt pārskatāmas. Manā uztverē tas ir nepareizi. Operā līdz šim nav bijis kritēriju, kādā veidā izvērtēt radošos piedāvājumus, līdz ar to rodas dažādas atšķirības un iespējas piedāvāt savējiem, pamatojoties uz to, ka šie piedāvājumi ir unikāli.
Jums ir šādi kritēriji?
Tas ir procesā. Tā ir viena no lietām, pie kurām strādāsim.
Visu interviju lasiet piektdienas laikrakstā Dienas Bizness!