Jautāts, vai no Briseles puses ir secināms, ka lietuvieši kavē projekta realizāciju, jo viņiem ir savas intereses, piemēram, Eiropas platuma sliedes nodrošināt tikai līdz Kauņai, Hololejs stingri atzīmēja, ka "vieninieku" meklēšana nav sevišķi produktīva, jo neviens no tās neiegūst.
Turpretim visi iegūst no tā, ja Rail Baltica tiek īstenots, un, lai tas tiktu izdarīts, ir jāizveido kopuzņēmums. "Brisele jau ir izdarījusi visu, lai šis projekts tiktu realizēts - ir izveidots Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisms, īstenoti priekšnoteikumi, lai šis projekts taptu. Rail Baltica savienos Eiropas Austrumu daļu ar tās Rietumu daļu, tātad labumu no tā gūs visa Eiropa. Iesaistītajām valstīm jāsaprot, kā rīkoties turpmāk. No Briseles skatpunkta raugoties, mēs vēlētos, lai Baltijas valstis vienojas par kopuzņēmuma izveidi. Ja tas tiks izveidots, Baltijas valstis demonstrēs, ka projekts tiek uztverts nopietni," pauda Hololejs.
Viņš norādīja, ka pieejamie finanšu līdzekļi ir ierobežoti - Eiropā finansējumu gaida daudzi projekti. Ja netiek izrādīta projekta nopietnība, tam atvēlētais finansējums tiek novirzīts kam citam. "Varbūt ir radies pārpratums, ka varēs paturēt Rail Baltica projektam neiztērēto naudu un izmantot to citam projektam. Tā nebūs. Šī nauda ir paredzēta tikai lieliem Eiropas mēroga projektiem," brīdināja EK amatpersona.
"Briselē nevienam īsti nerūp, kura valsts ir gatava rīkoties un kura nav. Ir svarīgi apliecināt apņemšanos īstenot projektu. Pašlaik tas vēl ir darāms. Jāsaka, ka Ukrainas krīzes iespaidā lēmumu pieņēmējiem būtu jāsaprot, ka ir svarīgi īstenot tik nozīmīgu projektu, kas savienos šo Eiropas daļu ar pārējo Eiropu. Tas viss ir dalībvalstu, ne Briseles rokās," norādīja Hololejs.
Viņš sacīja, ja projekts drīz netiks īstenots, tā vietu ieņems kāds cits projekts. "Tā teikt, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Priekšroku gūs tie projekti, kuri ir gatavi demonstrēt apņemšanos. Reģionam ir izdevīgi un nozīmīgi saņemties un īstenot šo projektu," piebilda EK pārstāvis.