Ekonomisti: Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka rubļa vērtības kritums, neapšaubāmi, ietekmēs visus Latvijas eksportētājus, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus Krievijā.
"Šobrīd rubļa kurss pret eiro ir par 45% zemāks nekā pirms gada (pret dolāru rublis ir pat uz pusi lētāks). Pēc Krievijas centrālās bankas reakcijas un bāzes procentu likmes paaugstināšanas līdz pat 17% (no 10,5%) rubļa vērtība ir nedaudz atguvusies, bet pēc tam atkal pavājinājusies. Tajā pat laikā šis centrālās bankas solis vēl vairāk sadārdzina finansējumu Krievijā, kas noteikti samazinās investīcijas un bremzēs ekonomikas attīstību. Pieaugošā inflācija dārgāka importa dēļ un ievērojami lielāki kredītmaksājumi savukārt mazinās mājsaimniecību patēriņu Krievijā," informēja Strašuna.
Pēc viņas teiktā, pieprasījums Krievijā pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem mazināsies, turklāt tik nozīmīgs rubļa kritums automātiski sadārdzina visu Latvijas eksportētāju produkciju Krievijā. "Šī ietekme būs lielāka nekā no Krievijas 7.augusta embargo, jo skar visu mūsu eksportu uz Krieviju, nevis konkrētus produktus vai nozares. Latvijas preču eksports uz Krieviju jau krīt (par 1,4% šī gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn), bet kritīs vēl vairāk. Redzams arī kritums Krievijas tūristu skaitā un viņu tēriņos Latvijā," uzsvēra Strašuna.
AS DNB banka ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš stāstīja, ka no rubļa vērtības krišanas lielākie zaudētāji varētu būt auto pārvadātāji, jo krievi varēs atļauties pirkt daudz mazāk importa preču. Tāpat zaudēs eksportētāji uz Krieviju, kuriem šajā valstī ir spēcīga vietējā konkurence un kas pārdod produktus, pieprasījums pēc kuriem ir svārstīgs, - pirmkārt, daži mašīnbūves uzņēmumi.
"Skaidrs, ka nopietnas sekas būs arī medikamentu, zivju konservu un citu pārtikas produktu eksportētājiem. Tie ir pirmās nepieciešamības produkti, kurus ar vietējiem ražojumiem vairākumā gadījumu aizstāt nevar, tāpēc eksportētāji varēs piespiest importētājus uzņemties lielu daļu kursa krituma radīto zaudējumu. Taču pie tik strauja pirktspējas krituma lejupvērsts spiediens gan uz cenām, gan apjomiem ir neizbēgams," uzsvēra Strautiņš.
Arī AS SEB banka finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš norādīja, ka no rubļa vērtības krišanas visvairāk cietīs uzņēmēji, kuri pārdod produktus un pakalpojumus Krievijā. Tiesa, šie uzņēmumi cietīs zaudējumus neatkarīgi no tā, vai izraksta rēķinus rubļos vai dolāros un eiro. "Ja rēķini tiek izrakstīti rubļos, tā vērtībai krītot, tiek iegūti mazāk eiro pēc rubļu pārdošanas. Ja rēķinus izraksta eiro, tad šos eiro ir problēma nopirkt sadarbības partnerim un viņš var nebūt spējīgs samaksāt līgumā minēto eiro summu," uzsvēra ekonomists.
Pēc Lāriņa domām, no rubļa vērtības svārstībām cietīs Latvijas eksports kopumā, jo Krievija ir būtisks eksporta partneris. Vistiešāk cietīs tie uzņēmumi, kas eksportē uz Krieviju, piemēram, pārtikas rūpnieki, kuru ir 35% no eksporta uz Krieviju. Tāpat cietīs Latvijas tūrisma industrija. "Ja par vienu eiro jāatdod 80 rubļi, nevis 45, kā bija pirms gada, daļa Krievijas iedzīvotāju Ziemassvētku braucienu uz Latviju, visticamāk, atcels," uzskata SEB bankas pārstāvis.
Tiesa, rubļa vērtības krišanai ir arī pozitīvs iespaids uz ekonomiku. Strašuna stāstīja, ka tie uzņēmumi, kas pērk izejvielas vai preces no Krievijas par rubļiem (gan pašu vajadzībām, gan tālākai pārdošanai Eiropā vai citur pasaulē), būs ieguvēji.
Arī Lāriņš stāstīja, ka ieguvēji būs tie importētie pakalpojumi un produkti, kuru cenas rubļos aug lēnāk, nekā krīt rubļa vērtība. Tie varētu būt - koksne un tās izstrādājumi, augu valsts produkti, ādas izstrādājumi, citi Krievijā ražotie izstrādājumi, kuru saražošanai nevajag importētās izejvielas.
"Nosacīti iegūst daļa finanšu sektora, piemēram, pieaugs peļņa no valūtu maiņas, jo riskantos laikos pieaug produktu un pakalpoju cenas. Šī tendence jau bija redzama trīs ceturkšņu valūtas maiņas peļņas rādītājos tām iestādēm, kuras vairāk strādā ar nerezidentiem," teica Lāriņš.
Savukārt Strašuna uzsvēra, ka rubļa vērtības kritums Krievijā gluži nenozīmē Latvijas kopējā eksporta kritumu. "Kopējais preču eksports desmit mēnešos bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada. Citas pasaules un Eiropas valstis aug, sniedzot iespējas mūsu eksportētājiem citos tirgos. Tas, cik labi un ātri spēsim apgūt šos tirgus, būs atkarīgs tikai no mums pašiem," atzina Strašuna.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.