Ekonomista ieskatā, ideālais risinājums ir daļu no Grieķijas parāda norakstīt un veikt valstī reformas. Taču Grieķija valsts iekšienē reformas veikt negrib vai nespēj. Tādējādi tagad norakstīt Grieķijas parādu nozīmētu to norakstīt arī pēc gada, vēl pēc gada un norakstīt arī citiem.
"Grieķijai būtu jānoraksta parāds un jāveic reformas, proti, jānoņem slogs no pleciem un jāsāk vingrot, lai var piedalīties sacensībās, jo ekonomikas izaugsme ir sacensības. Diemžēl politisku apsvērumu dēļ šo ceļu īstenot nevar," sacīja Kazāks.
Viņš domā, ka Eiropa nestums Grieķiju ārā no eirozonas un arī paši grieķi nevēlas atstāt eirozonu, jo ir sapratuši, ka izstāšanās no eirozonas ir sāpīgāks risinājums. Grieķija varētu vairs nebūt eirozonas valsts tikai tad, ja notiktu kāds negadījums, ja Grieķija pieļautu kādu kļūdu. Kazāks šādu situāciju salīdzināja ar kuģa klāju - Grieķija netiks grūsta nost no eirozonas kuģa, bet, ja to noskalos, tad atpakaļ Grieķiju nevilks.
Ekonomists rezumēja, ka Grieķija pati negrib izstāties no eirozonas, bet Eiropa pašlaik ne var, ne grib Grieķiju izstumt, tāpēc ticamākais variants ir, ka Grieķija "defoltēs" uz savu parādu. Tomēr "defoltēšana" uz parāda, proti, daļēja parāda restrukturizācija, norakstīšana vai līdzīgs risinājums, nenodrošinās izaugsmi nākotnē, un joprojām paliks aktuāls jautājums, kā Grieķijas ekonomika var kļūt konkurētspējīga.
Ekonomists atzīmēja, ka Grieķija ir uzskatāms piemērs tam, ka ekonomiskām recesijām ir arī ģeopolitiskas un politiskas sekas. "Pēc vēlēšanām Grieķijā pie varas nākušas relatīvi radikālas politiskās partijas ar marksistiskiem elementiem. Tas nozīmē - pat ja Grieķijai parādu noraksta, diez vai tā veidos pietiekoši atvērtu, konkurētspējīgu un efektīvu ekonomiku, kas nākotnē varētu atkopties un dinamiski augt. Jo politiskā nostāja ir cita - palielināt pabalstus, neprivatizēt, neielaist lielāku konkurenci, kas ļautu kāpināt ražīgumu. Ja Grieķijai norakstītu parādus un paliktu esošā politiskā vara, tad diezgan ticams, ka pēc neilga laika Grieķijai atkal vajadzēs norakstīt parādus," sacīja Kazāks.
Jau ziņots, ka Grieķija cenšas saņemt atlikušos 7,2 miljardus eiro no Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda palīdzības programmas, taču aizdevēji tos atsakās izmaksāt, pirms Atēnas nav piekritušas veikt jaunas reformas. Kavēšanās ar šo līdzekļu izmaksāšanu radījusi bažas par Grieķijas naudas deficītu un iespējamu valsts parādsaistību maksātnespēju, kas varētu likt Atēnām pamest eirozonu.