Ceturtdien notikušajā ekspertu diskusijā "Zināšanu loma valsts attīstības izaugsmei. Augstākās izglītības un zinātnes izaicinājumi" Grēns norādīja, ka Latvijas zinātnei trūkst skata no malas. Viņš atgādināja, ka nesen publicētais zinātnes novērtējums bijis kā auksta duša, jo, "no iekšienes raugoties pašiem uz sevi, nereti veikti nepareizi, nereti - pārāk pozitīvi secinājumi".
Zinātniskās padomes priekšsēdis sacīja, ka Latvijas zinātniskie institūti ir noslēgtas sistēmas, kurās "rotē vieni un tie paši vietējie zinātnieki, kuri viens otru slavē vai retumis kritizē". Tāpēc Latvijas zinātnisko institūciju sasniegumi un rezultāts esot pašreizējās mikrovides rezultāts.
Arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš piekrita vietējās zinātnes provincialitātei. "Satiekas divi zinātnieki, viens otram pasit uz pleca un viens otru pārvēl," jokojot situāciju raksturoja Auziņš.
Tas, ka Latvijas zinātnes attīstībai nepieciešama starptautiskā pieredze, kas iespējama, piesaistot ārvalstu profesorus, klātesošajiem neradīja šaubas, tomēr tika arī atzīmēts, ka šādu soli sarežģī normatīvo aktu sistēma, kas liek šķēršļus ārzemju darbaspēka integrēšanai augstskolās un zinātniskajos institūtos.
Tāpat klātesošie eksperti norādīja uz zinātnes un augstākās izglītības novērtējuma specifiku. Lai gan žurnāla Rīgas Laiks autors Arnis Rītups nesaprata, kāpēc jātērē laiks un līdzekļi, lai noteiktu sabiedrības viedokli par augstskolām un zinātni, Auziņš uzsvēra, ka pozitīvs sabiedrības novērtējums kalpo par dzinuli finansējuma piesaistei, tāpēc pozitīva tēla uzturēšana sabiedrībā ir svarīga.
Kā liecina Pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa prezentētie dati, sabiedrības acīs augstākā izglītība lēnām atgūst pozitīvu vērtējumu. Sabiedrība augstākās izglītības kvalitāti novērtējusi augstāk nekā vispārizglītojošo un profesionālo izglītību, turklāt - pozitīvais viedoklis ir ar augšupejošu tendenci.
Kaktiņš norādīja, ka lēnām sāk pieaugt arī to vidusskolas absolventu skaits, kuri izvēlējušies turpināt mācību gaitas augstākajās izglītības iestādēs. Šo skaitu arī bija ietekmējusi krīzes iestāšanās, bet tagad "varētu runāt par lēnu atkopšanos pēc krīzes", teica Kaktiņš.