Raidījuma aptaujas jautājums. Ja pašā raidījuma sākumā uzstādītais jautājums no vadītājas - "Kāpēc par elektrību maksāsim vairāk?" šķita loģisks, tad jau pēc īsa brīža izskanējušais aptaujas jautājums lika vilties: "Vai Latvenergo jaunā elektrības cena ir noteikta godīgi?". Kā var runāt par godīgs, negodīgs kategorijām brīvā tirgus apstākļos? Latvenergo ir nācis klajā ar savu jauno cenu piedāvājumu mājsaimniecībām un mājsaimniecību ziņā ir to pieņemt vai nepieņemt. Ja piedāvājums nepatīk, tad var izvēlēties citu tirgotāju. Turklāt interesanti, cik aptaujas dalībnieku izvēlēsies atbildi – "Jā, noteikta godīgi"? Protams, ka absolūts mazākums, jo cena pieaugs.
Tarifs vai brīvais tirgus. Raidījuma laikā brīvi tiek lēkāts no termina tarifs uz brīvā tirgus cena, piesaucot gan vecos elektroenerģijas tarifus, gan saucot cenas pēc 1. aprīļa par tarifiem.
Sabiedrībai būtu skaidri jānodefinē – līdz 1. aprīlim pastāv elektroenerģijas regulētie tarifi, pēc tam tarifs būs tikai Sadales tīkla pakalpojumiem un regulēta tiks arī Obligātā iepirkuma komponente (OIK). Elektroenrģijas cenu noteiks tirgotāji, savstarpēji konkurējot.
Elektroenerģijas tirdzniecības izmaksas. Kā viens no veidiem, kā uzbrukt Latvenergo, tiek izvēlēta vēršanās pret elektroenerģijas tirdzniecības izmaksām, kas rodas no elektroenerģijas pārdošanas mājsaimniecībām, jo tās esot pieaugušas. Izmaksas ir nevis pieaugušas, bet beidzot pareizi tiks attiecinātas (izmaksas no elektroenerģijas pārdošanas mājsaimniecībām ir daudz lielākas, nekā no juridisko personu apkalpošanas). Un ja kāds no tirgotājiem nespēs būt efektīvs, tad viņu ātri izkonkurēs citi. Turklāt brīvā tirgus apstākļos neviens neatklāj, cik viņa produktā ir ražošanas, mārketinga vai pārdošanas izmaksas. Katrs konkurē ar to, kur var būt efektīvāks.
Sabiedrības neizpratne par procesiem. Nebrīnos, ka raidījuma skatītāji klātienē pauda viedokli, ka nesaprot par ko ir diskusija. Arī es kā eksperts ar desmit gadu pieredzi enerģētikā lielāko daļu raidījuma nespēju saprast, kāds ir diskusijas mērķis. Sabiedrība ir jāizglīto, taču arī jāapzinās, ka ar karoti mutē nevienam zināšanas neieliksi. Interesants šķita arī Swedbank pārstāves paziņojums, ka neviens jaunos cenu veidus nesaprot, jo grūti izprast principu – tērē vairāk, maksā mazāk. Es gan neuzskatu, ka Latvijas iedzīvotāji ir tik neattapīgi, un jaunie tirdzniecības piedāvājumi no tirgotājiem ir gana vienkāršai un arī piemērojami katra vajadzībām.
Konkurences neesamība. Vairākkārt tiek apgalvots, ka Latvenergo konkurentu nav, ko arī raidījuma beigās uzsver Neo, skaidri pauzdams viedokli, ka izvēle būs starp Latvenergo un Latvenergo. Patiesībā konkurence ir un būs, jo tirgotājs Baltcom jau skaidri ir paziņojis savas cenas (pat nedaudz zemākas par Latvenergo) un ir gatavs tirgot visām mājsaimniecībām, kas to vēlas.
Varētu vēl turpināt par raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, jo dīvainību bija daudz - Starta tarifa principu putrošana, Swedbank pārstāves nezināšana, ka dienas un nakts tarifi pastāv jau sen, vēlme, lai SPRK pārbauda Latvenergo izmaksas brīvā tirgus apstākļos un citas.
Raidījumā apspriestās Latvenergo tirdzniecības izmaksas pēc vakardienas tikai pieaugs, jo būs jāvelta vairāk resursu, lai kliedētu tos maldus, kas būs iezagušies cilvēku prātos.
Manuprāt, pēc vakardienas LTV ir parādā sabiedrībai skaidrojumu par izmaiņām pēc 1. aprīļa, kas būtu pasniegtas bez sakāpinātām emocijām un ļautu katram pieņemt pareizos lēmumus. Savukārt, valdībai šobrīd jāvelta visas pūles, lai izstrādātu saprotamu un viegli pieejamu atbalsta mehānismu tiem, kam izmaksu kāpums atstās vislielāko iespaidu, taču to nekādā gadījumā nedrīkst darīt, izmantojot tirgus atvēršanas atlikšanu.