Pēc viņa domām, rezultāts sarunām par finansējumu kohēzijas projektiem un nosacījumiem Latvijas lauksaimniekiem varētu būt tuvu tam, ko mūsu valsts gaida. Jautājumā par tiešmaksājumu apjomu nav gaidāma "liela amplitūda vienā vai otrā virzienā", varbūt būs mazas pozīcijas izmaiņas attiecībā uz finansējumu kohēzijas projektiem, lēsa ministrs.
"Neviena valsts nedabūs to, ko gaida, tas ir pilnīgi skaidrs," teica Vilks. Latvija kopumā būs ieguvēja, ja vērtē no starta pozīcijām, prognozēja ministrs, vienlaikus piebilstot: ja runā par godīguma principu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tas netiks ievērots.
"Mums ļoti traucē, ka Eiropā sākās krīze, citādi situācija būtu krietni labāka un vienkāršāka," teica Vilks.
Ministrs pauda viedokli, ka Latvijas un mūsu kaimiņvalstu izredzes sarunās uzlabo tas, kā Baltijas valstis pārvarējušas krīzi. "Citas valstis skatās ar respektu, kā esam krīzi pārvarējuši. Ja nebūtu tik labu izejas datu un izaugsmes, tad saskartos ar krietni citādiem nosacījumiem," teica Vilks.
Kā ziņots, šodien Briselē sākas ES Padomes divu dienu ārkārtas samits, kurā bloka līderi mēģinās rast vienošanos par daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam.
Latvijas mērķis ir nākamajā finanšu perspektīvā saglabāt kohēzijas politikas finansējumu vismaz esošajā līmenī - 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) jeb 2,9% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat Latvija, Lietuva un Igaunija publiski ir vienotas prasībā panākt taisnīgāku risinājumu lauksaimniecības tiešmaksājumu jomā. Patlaban tiešmaksājumu līmenis Baltijas valstu lauksaimniekiem ir viszemākais, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, tādēļ nepieciešams panākt, lai maksājumi būtu līdzvērtīgāki un nodrošinātu godīgas konkurences apstākļus vienotajā tirgū. Latvijas pozīcija ir panākt, ka tiešmaksājumu apjoms mūsu valsts lauksaimniekiem jāpalielina vismaz līdz Rumānijas līmenim jeb jāsasniedz aptuveni 80% no vidējā līmeņa ES.
Sagaidāms, ka sarunas Briselē ceturtdienas un piektdienas samitā koncentrēsies uz ES daudzgadu budžeta izdevumu griestu samazināšanos līdz aptuveni 900 miljardiem eiro (632,5 miljardiem latu).