Saglabājoties salīdzinoši spēcīgai ekonomikas izaugsmei, otrajā ceturksnī ir turpinājis palielināties ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju skaits, uzrādot 2,2% pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Uzlabojoties ekonomikas perspektīvām, ir palielinājies arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, bet darba meklētāju īpatsvars sarucis līdz 16,1%.
Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā nodarbināti bija 877,4 tūkstoši cilvēku, kas ir par 2,2% vairāk nekā 2011. gada otrajā ceturksnī. Lai gan gada pieauguma temps kļuvis mazliet lēnāks nekā pirmajā ceturksnī, kad strādājošo iedzīvotāju skaits bija pieaudzis par 2,6%, šis palēninājums nav būtisks un vienlaikus ar to ir vērojama iedzīvotāju aktīvāka atgriešanās darba tirgū, kad pēdējā gada laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 1%. Ekonomiskās aktivitātes pieaugums ir cieši saistīts ar bezcerīgi darbu zaudējušo iedzīvotāju skaita kritumu, kad to ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, gada laikā ir samazinājies par 8,3 tūkstošiem jeb 24,6%.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmējiem, straujākais nodarbināto skaita pieaugums vērojams tieši privātajā sektorā, kamēr no budžeta finansētajās iestādēs strādājošo skaits šogad praktiski nav mainījies. Saglabājoties šādai tendencei, privātā sektorā strādājošo īpatsvars, kas krīzes laikā bija sarucis, uzņēmējiem izvēloties būtiskāk samazināt strādājošo skaitu nevis darba samaksu, atkal sācis tuvoties iepriekšējiem rādītājiem. Privātā sektora īpatsvars pēc aizņemtajām vakancēm šā gada pirmā ceturkšņa beigās ir palielinājies līdz 64,8% (attiecīgi sabiedriskā sektora īpatsvars sarucis līdz 35,2%), kamēr krīzes laikā 2010. gadā tas bija noslīdējis līdz 62,7%, bet 2007. gada 1. ceturkšņa beigās veidoja 68,2% no visām aizņemtajām vakancēm.
Nozaru griezumā pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies būvniecībā nodarbināto īpatsvars un nedaudz sarukusi arī rūpniecībā strādājošo daļa, kamēr lielāks iedzīvotāju īpatsvars ir nodarbināts izglītības nozarē, kā arī finanšu un apdrošināšanas pakalpojumos un darbībās ar nekustamo īpašumu.
Līdz ar nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugumu otrajā ceturksnī turpināja samazināties darba meklētāju skaits, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni sarūkot par 4,7%. Darba meklētāju īpatsvars starp visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem attiecīgi ir noslīdējis līdz 16,1%, salīdzinot ar 16,3% iepriekšējā ceturksnī un 17,1% attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Tomēr bezdarba līmeņa samazināšanās joprojām ir visai lēna, pēdējos ceturkšņos tā ir vēl palēninājusies, pieaugot ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam, un bezdarbs Latvijā joprojām ir augstākais starp Baltijas valstīm. Nenoteiktā situācija ārējā vidē neļauj prognozēt būtisku darba tirgus situācijas uzlabošanos arī tuvāko mēnešu laikā, kamēr ilgākā termiņā riskus rada negatīvā iedzīvotāju skaita dinamika un strukturālais bezdarbs, kad pieprasījums darba tirgū neatbilst piedāvājumam gan darbinieku kvalifikācijas, gan algu līmeņa ziņā.