Martā nepatīkami pārsteidza ziņas par arvien jauniem degvielas cenu rekordiem. Līdzīga problēma bija vērojama ne tikai Eiropā. Piemēram, ASV degvielas cena atsevišķos štatos ir pārsniegusi 4 dolārus par galonu, kas ir augstāk nekā pagājušā gada naftas cenu lēciena laikā. Eiropā paralēli augstajām naftas cenām degvielas iegādes cenu ietekmē arī EUR/USD kurss, kas šī gada pirmajos mēnešos ir bijis nelabvēlīgi zems.
Tomēr, īstermiņa dati par naftas produktu cenām un valūtas kursu svārstībām liecina, ka cenu kāpums ir piebremzējies. Tas gan nemazina spiedienu uz citiem tirgus dalībniekiem, ņemot vērā, cik augstu cenu līmeni degviela jau ir sasniegusi. Lielākās bažas par cenu stabilitāti turpmākajos mēnešos ir ražotāju un, it īpaši, loģistikas uzņēmumu spēja absorbēt izmaksu kāpumu, nepalielinot savu produktu un pakalpojumu cenas.
Inflāciju martā ievērojami ietekmēja arī sezonāla rakstura cenu izmaiņas - dārgāki ir kļuvuši sezonālie dārzeņi, un būtiski cenas pieaugušas jaunās sezonas apģērbiem un apaviem.
Jāatzīmē, ka gada inflāciju neietekmē sezonālie faktori, kas palīdz identificēt cenu kāpumu ietekmējošās preces un pakalpojumus ilgākā termiņā - salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, patēriņa cenas martā pieauga par 3,3%, no kuriem pārliecinoši spēcīgāko ietekmi uz cenu kāpumu radīja energoresursi. Kopā degvielas, elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes cenu kāpuma ietekme uz kopējo gada inflāciju ir pat lielāka par 2 procentpunktiem.
Gada vidējā inflācija, pēc kā tiek novērtēts Māstrihtas inflācijas kritērijs, turpina pakāpeniski samazināties un martā bija 4,2 procenti.
Finanšu ministrija rūpīgi analizē patēriņa cenu izmaiņas, iespējamos cenu pieauguma scenārijus, lai rastu visoptimālāko variantu, kas nodrošinātu gan Māstrihtas kritērija izpildi, gan cenu stabilitāti ilgtermiņā.