Jau iepriekš ziņots, ka februārī patēriņa cenu līmenis kritās par 0.1%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām februārī bija cenu kritumam ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī pārtikai, bet cenas kāpa degvielai. Rezultātā gada inflācija ir nokritusies līdz 0.3%.
Tas nozīmē, ka jau vērojamās cenu pārmaiņu tendences diktē globālie faktori, kamēr vietējie joprojām ir visai piezemēti, norādīja ekonomists.
Globālais pieprasījums, eirozonas recesijas ietekmē, saglabājas ļoti vājš. Turklāt šādi zemas inflācijas apstākļi turpinās dominēt arī gada otrajā pusē. Spiediens no izejvielu cenu puses turpmākajos mēnešos varētu turpināt vājināties, ko noteiks piedāvājuma puses, piemēram, pārtikas izejvielu, uzlabošanās. Arī naftas cenas, iespējams, varētu doties nedaudz zemākos līmeņos, kā dēļ tās ietekme uz inflāciju varētu kļūt negatīva. Tam pamatā būs nīkuļojošais globālais pieprasījums un slānekļa gāzes ieguves buma ASV ietekme.
Gašpuitis atzina, ka varētu arī sarukt riska prēmija saistībā ar potenciālo saspīlējumu eskalēšanos Vidējos Austrumos, kas kopš Lībijas konflikta (2011.gada sākuma) uzturēja naftas cenas. Tajā pašā laikā inflācijas gaidas saglabājas ļoti zemā līmenī. Pašreizējā gada vidējās inflācijas prognoze ir 1.4% un patēriņa cenu kāpums šogad, visticamāk, būs viens no zemākajām, kādu Latvija ir piedzīvojusi.