Gobzems: Piedod, ka esmu par Tevi domājis kā par okupantu

Es esmu dziļi pārliecināts, ka naids vairo naidu, ka dusmas vairo dusmas, ka sāpes vairo sāpes, ka pazemojumi vairo pazemojumus, ka apvainojumi vairo apvainojumus. Un tas ir strupceļš, kas nekur neved tālāk par iznīcību.

Tādēļ es vēlos lūgt latvietim pieiet klāt krievam un pateikt : "Piedod, ka esmu par Tevi domājis kā par okupantu, kā nelieti un valsts nodevēju, ka esmu turējis aizvainojumu, pat arī tad, ja man ir bijis pamats.  Zini, man ļoti patīk Puškina dzeja, bet varbūt arī Tu vēlies iepazīt Raini vai izcilo Imantu Ziedoni. Es ļoti gribu Tevi paņemt līdzi uz Dziesmusvētkiem, lai arī Tev ir iespēja nokļūt tajā enerģijas kodolreaktorā. Tu zini, es tik ļoti mīlu savu zemi un savu valodu, ka esmu gatavs veltīt laiku, lai palīdzētu to Tev apgūt, lai palīdzētu Tev iemīlēt latvisko. Es vēlos draudzēties ar Tevi, šodien un vienmēr".

Es vēlos lūgt tāpat rīkoties Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, jo ziniet, latvieši nav naidīga tauta un pat savu neatkarību atguva ar dziesmu, ne ieročiem rokās. Es vēlos lūgt krievu pieiet pie latvieša un pateikt: “Piedod, ka mani tautieši provocē naidu un domstarpības mūsu starpā. Es zinu, ka krievu valoda neizmirs un ka man par to nav jābaidās. Es vēlos, lai Tu pieņem manu krievisko identitāti, es Tev parādīšu, cik skaista un bagāta ir šī valoda, tāpat kā vēlos, lai Tu man palīdzi apgūt latvisko”.  

Gudrākais sper pirmo soli. Gudrākais uz naidu atbild ar mīlestību. Gudrākais uz dusmām atbild ar mīlestību. Gudrākais uz aizvainojumu atbild ar mīlestību. Gudrākais vienmēr atbild ar mīlestību, sniedz roku pretī, no sirds piedodot. Gudrākais neuzspiež ar varu, bet māk ieinteresēt, aizraut un palīdzēt. Un tā ir īstā pašcieņa, uz kuru es aicinu ikvienu.