Viņa norāda, ka piena nozarei tika sniegts atbalsts, jo to stingri pieprasīja visas Baltijas valstis, kā arī Somija. "Viena pati Latvija nepanāks finansiālu palīdzību no ES, lai atbalstītu zivju pārstrādātājus," norādīja Grigule.
Pēc politiķes vārdiem, valsts amatpersonas skaidri zināja, ka "sankciju karš" motivēs visas iesaistītās puses eskalēt situāciju - "rādīt muskuļus, kurš stiprāks, kurš ne, piemērot arvien jaunas un jaunas sankcijas". "Vienmēr šādās situācijās visievainojamākās ir mazas un nestabilas ekonomikas, mazas valstis. Tāpēc politiķu nereti bezjēdzīgā klaigāšana, demonstratīva nakšņošana lidostās, nodara vairāk slikta nekā laba. Īpaši valsts ekonomikai un uzņēmējiem," pārmetumus kolēģes Sandras Kalnietes (Vienotība) virzienā raidīja Grigule.
Runājot par jaunu tirgu rašanas iespējām, deputāte skaidroja, ka tas prasa resursus un laiku, kura Latvijas uzņēmējiem nav. "Tas, ka mūs kāds gaida Eiropā, Amerikā vai Kanādā, ir sapnis vasaras naktī. Ir pēdējais laiks pamosties un sākt rīkoties," aicināja deputāte, "ja ir kāda iespēja, tā valdībai kopā ar uzņēmējiem ir jāmeklē uz austrumiem no Latvijas robežas. Tur, kur Latvijas vārds nav tukša skaņa, tur, kur mūsu produkciju pazīst."
Kā ziņots, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 4.jūnijā saņēma Roseļhoznadzor oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks divi mēneši, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija jau piecu nedēļu laikā iesniegs savu pozīciju Krievijai.