Jūs minējāt par iespēju, ka cilvēki varēs izvirzīt savus kandidātus, kurus pēc tam parlaments izvērtēs. Cik tālu šī ideja Igaunijā ir nonākusi?
Šī
brīža sistēma neparedz šādu iespēju, ka tauta var ieteikt savu
kandidātus, bet politiskajās aprindās par to ir runāts. Mēs arī esam ieviesuši iespēju iesniegt petīciju – 1000 cilvēkiem
ir iespēja iesniegt petīciju parlamentā un tad politiķiem ir
jāizskata cilvēku piedāvātais. Tātad sanāk, ka jau šobrīd šī sistēma, kurā tauta var "pietuvoties" parlamentam, daļēji jau
strādā, kaut vēl nav līdz galam pieņemta. Ir nepieciešama plašāka
diskusija. Lai to legalizētu parlamentam par to būtu jālemj, taču,
ja ir plašs atbalsts no sabiedrības, tad – kāpēc gan ne? Es
personīgi to atbalstu.
Vai šī ideja nāca no politiķiem vai sabiedrības?
Manuprāt, no abām pusēm. Jo, kad nākamgad būs prezidenta vēlēšanās, mēs gribētu veikt pāris izmaiņas – paildzināt periodu, kurā var pieteikt kandidātus (šobrīd prezidenta kandidāti var oficiāli tikt pieteikt laikā no 4. līdz 2. dienai pirms vēlēšanām – red.), un iespēju tautai ieteikt kandidātus. Šeit pastāv divas iespējas – viņi var pieteikt pa tiešo vai arī caur partijām. Man gan šķiet, ka politiskās partijas patlaban nav ļoti ieinteresētas šādā iespējā, jo tas varētu samazina viņu varu. Par to ir jādiskutē, es neesmu drošs, ka tas notiks, bet redzēsim.
Ko igauņi domā par šī brīža prezidenta vēlēšanu sistēmu?
1992. gadā mūsu valsts sistēma tika nokopēta no pirmā neatkarības laika, kad prezidentam bija diezgan liela vara, kas, kā zināms, beidzās visai slikti. Tomēr cilvēkiem ir palicis zināms sentiments par tiem laikiem, viņi ilgojas pēc kāda, kas valda pār visu valsti, jo parlamentos vienmēr ir intrigas un nesaskaņas. Laikam ejot, šis sentiments ir samazinājies, lai gan šī ideja vēl ir palikusi, teiksim tā, mazāk izglītotu cilvēku prātos.
Bet vairums tā nedomā?
Nē, tā nav mažoritāte. Tie cilvēki nesaprot, kā sistēma strādā, tie cilvēki neizprot parlamenta darbu. Kas, protams, nav nekāds brīnums, šī sistēma tiek lietota tikai vienu paaudzi, kas vēsturiskā perspektīvā nav ilgi. Šī ideja izzūd, tomēr populistisku mērķi vārdā tiek pa brīdim atkal pieminēta.
Vai igauņiem prezidents ir svarīgs?
Jā, igauņiem prezidents rūp. Šobrīd prezidenta funkcija ir skaidra. Es 90. gados strādāju ar prezidentu Meri (Lennarts Georgs Meri, amatā no 1992.-2001. - red.), viņam bija jārada precedenti. Viņam bija jāizveido prezidenta funkcija. Viņš vienmēr pārkāpa robežas, centās paplašināt savu mandātu. Bet tagad ar četriem prezidentiem mums ir likumi un modeļi tam, kā prezidentam jāstrādā. Par to nav daudz domstarpību.
Šobrīd prezidents arvien mazāk un mazāk iesaistās ikdienas politikā. Sākumā prezidentam bija jāizmanto savas veto tiesības, bet tagad tas notiek reti. Pārsvarā viņš uzstājas ar runām, dodas vizītēs, izsniedz apbalvojumus, un cilvēki ir laimīgi – tas strādā.
Mums nav impīčmenta sistēmas (prezidenta atstādināšanai no amata – red.) un prezidentam nav varas atstādināt parlamentu. Ir daži rīki, ko viņš var izmantot, bet viņš nevar tieši rīkoties.
Latvijā bieži vien cilvēki izsakās nicīgi par prezidenta amatu, tiek teikts - prezidentam nav īstas varas, viņš nav vajadzīgs. Vai igauņiem prezidents ir vajadzīgs, vai igauņi ciena prezidenta amatu?
Jā, Igaunijā arī cilvēki saka – mums nevajag prezidentu. Bet tad mums būtu jāpārraksta visa konstitūcija, jo tur ir vairāki soļi, kuri nevarētu funkcionēt bez prezidenta.
Manuprāt, cieņa pret prezidentu ir saistīta ar viņa personību. Ja ir kāds, kurš nav pelnījis cieņu, tad vaina nav amatā, bet gan cilvēkā. Cilvēks vienmēr var strādāt labāk, bet, iespējams, var būt problēmas arī funkcijās – varbūt nav pareizi izstrādāts tas, kā prezidenta pienākumi tiek veikti.
Tāpēc es, protams, nevaru teikt, kāda ir problēma jūsu valsti, bet mūsu valstī parasti prezidentu ciena vairāk kā parlamentu, viņu uztver politiski neitrāli un viņš neiejaucas politikā, ja nav kāda krīze vai īpašs notikums, un cilvēkiem tas patīk.
*Igaunijas prezidenta ievēlēšanas kartība:
Igaunijas prezidenta amatam var nominēt vismaz 40 gadus vecu pilsoni, kurš ir Igaunijas pilsonis kopš dzimšanas. Kandidātu var izvirzīt ne mazāk kā piektdaļa parlamenta. Par prezidentu aizklātās vēlēšanās balso parlaments, ja kāds no kandidātiem saņem divas trešdaļas no parlamenta balsīm, viņš tiek ievēlēts, ja nē - balsošana turpinās nākamajā dienā. Ja trešajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu skaitu, parlamenta priekšsēdētājs mēneša laikā izveido prezidenta ievēlēšanas komisiju, kas sastāv no parlamenta un pašvaldību pārstāvjiem. Igaunijas prezidents tiek ievēlēts uz pieciem gadiem.