Kaktiņš: Uzvarēt Ušakovu un Ameriku ir ļoti grūti, bet nav neiespējami

Domāju, ka šo partiju stratēģi saprot, ka aritmētika "1 + 1 + 1 = 3" nedarbojas, tomēr acīmredzot ir savi apsvērumi.Pirmkārt, es domāju, ka tas norāda uz šo apvienoties kāro politiķu vājumu. Un ka viņi šo vājumu, jo īpaši personāliju aspektā, paši arī apzinās. Padomā pats - ja viņi uzskatītu, ka spēj ļoti labi nostartēt atsevišķi, vai viņiem vispār šādas idejas par apvienotajiem sarakstiem būtu? Cita lieta, ka, ja raugāmies no pašu politiķu viedokļa, kaut ko jaunu mēģināt konstruēt ir jēga - ja alternatīva ir startēt neapmierinoši. Savukārt, ja mēs skatāmies no nācijas viedokļa, tad šie mēģinājumi ir apliecinājums tam, kādā pussabrukuma, būšu skarbs, deģenerācijas stāvoklī atrodas mūsu politika. Tas tomēr ir nožēlojami, ka mums ir nevis cīņa starp ideoloģijām, bet kaut kādiem flešmobiem, zibakcijām, un jautājums ir, kurš flešmobs paņems varu?Rīgā arī personālijas ir izšķirošas?Rīga ir mazliet specifisks gadījums, tomēr ņem vērā, ka kopumā pašvaldības Latvijā ir mazas. Cilvēki cits citu pazīst, vēlētājam vieglāk izveidot sev priekšstatu par to, vai kandidāts vispār ir spējīgs to darbu darīt vai nav. Un tam, kāda viņam ir partijas nozīmīte, kādus bukletus viņš sev ir sadrukājis, ir sekundāra nozīme. Šo situāciju arī veicina pašvaldības darba specifika - tas ir kaut kas labāk saprotams, līdz ar to tu vari labāk salīdzināt šī saprotamā darba veikšanu ar konkrētā kandidāta spējām. Tas nav kā ārpolitikas gadījumā, kur pilsonim faktiski ir jāpaļaujas uz to, ko saka preses konferencēs un raksta mediji. Politika pašvaldības līmenī nav IKP, ko tu nevari, tēlaini izsakoties, aptaustīt pats savām rokām, un attiecīgi tev atliek vai nu ticēt, vai neticēt tam, ko tev saka.Ja paliekam pie šādas interpretācijas, tad jāsaprot, ka Rīgā vadība nemainīsies? Jo grūti iedomāties, ka kāds ar to var sacensties atpazīstamībā un vienlaicīgi demonstrēt nepārprotamu profesionālu pārākumu.Uzvarēt Ušakovu un Ameriku... Tas ir ļoti, ļoti grūti, bet tas nav neiespējami. Un te ir ne tikai šis personāliju aspekts. Būtiskāka ir etniskā sašķeltība, uz kuras mēs kā valsts vidējā termiņā arī kaklu nolauzīsim... Etniskais sastāvs ir tāds, kāds tas ir, un Ušakovu un viņa partiju lielā mērā atbalsta Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji. Un kāpēc viņi atbalsta? Tāpēc, ka viņiem nav citas alternatīvas. Ja tā pati Vienotība mērķtiecīgi un pārdomāti strādātu ar krievvalodīgo auditoriju... To vienkārši ir vienā brīdī jāsāk darīt. Un tas, protams, nav viegli. Savukārt politiķiem patīk iet vieglāko ceļu.Tavuprāt, tam būtu rezultāts? Vai nav tā, ka plaisa nu ir jau pārāk dziļa? Respektīvi, pat ja kāds šādu alternatīvu nemānoties un enerģiski veidotu, uzrunātā sabiedrības daļa tik un tā kaut ko "piemestu" par neatkarības atjaunošanas pirmajiem gadiem utt.?Ir nepareizi stereotipizēt kādu grupu, šajā gadījumā krievvalodīgos. Viņi, tāpat kā latvieši, nav vienādi domājoši. Atceries, mēs runājām par etnocentrisko trešdaļu starp latviešiem? Tas nozīmē, ka lielai daļai latviešu nemaz tā sevišķi nepatīk tas, ko dara šī trešdaļa. Jā, atsevišķos gadījumos, piemēram, kad bija referendums par valodu, arī šīs pārējās daļas nosliecas etnocentrisma virzienā, bet pārējā laikā tās nav tik kareivīgas. Tas pats attiecas uz krievvalodīgo publiku.Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 7.septembra, numurā!**