Viņa vērtēja, ka situācija ir duāla: pamata svinībām par sarunām īsti nav, taču, racionāli izvērtējot ES kopējo budžeta sadalījumu, kopumā Latvija nav lielākā zaudētāja.
Deputāte atzina, ka sliktākā situācija ir ar lauku attīstības finansējumu un tiešmaksājumiem zemniekiem, jo tiešmaksājumi nepieaugs tik strauji, kā nepieciešams. Viņa tuvākajās dienās sagaidot Zemkopības ministrijas analīzi, kādas tam būs sekas, cik lieli būs tiešmaksājumi, ņemot vērā iegūto summu, kā tas ietekmēs zemnieku konkurētspēju.
Komentējot papildus iegūtos līdzekļus lauku attīstības programmai, viņa norādīja, ka tas ir papildinājums starpposma piedāvājumam, taču realitātē saņemsim apmēram 861 miljonu eiro (602 miljonus latu), kas ir vairāk nekā par 200 miljoniem eiro (140 miljoniem latu) mazāk nekā pašreizējā plānošanas periodā.
Savukārt kohēzijas finansējums patlaban ir 4,689 miljardi eiro (3,282 miljardi latu), bet nākamajā plānošanas periodā paredzētais - 4,233 miljardi eiro (1,71 miljards latu). Kā atzina Kalniņa-Lukaševica, piedāvājums no Eiropas Komisijas 2011.gada beigās bija vēl krietni mazāks, līdz ar to var uzskatīt, ka vienošanās panākta pusceļā.
Tomēr ar to process nenoslēdzas, norādīja deputāte. Viņa uzsvēra, ka svarīgākais ir nodrošināt iegūtā finansējuma maksimāli efektīvu izlietojumu, jo šajā periodā ir bijusi virkne neveiksmīgu un nelietderīgu projektu. Viņasprāt, būtu jācenšas panākt lielāku atdevi.
Deputāte norādīja, ka ir vēl virkne instrumentu, kas paredzēti ES budžetā, bet vēl nav sadalījums pa valstīm, līdz ar to būs konkurence par naudu. Piemēram, būs pieejams Eiropas savienojuma instruments, kur ir interese iegūt finansējumu dzelzceļam, ceļiem. Speciāls fonds paredzēts inovāciju un zinātnes attīstībai. Tas būs izaicinājums, vai zinātnieki spēs piesaistīt finansējumu, sprieda Kalniņa-Lukaševica un piebilda, ka to būs grūti izdarīt, konkurējot ar spēcīgām universitātēm un pētniecības centriem. Jauns instruments būs arī jauniešu bezdarba mazināšanai. Deputāte norādīja, ka valdībai jāizdara viss, lai šajā jomā iegūtu papildu finansējumu.
Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā kohēzijas finansējums Latvijai būs 4,77 miljardi eiro (3,35 miljardi latu) tekošajās cenās un 4,23 miljardi eiro (1,71 miljards latu) 2011.gada fiksētajās cenās. Lauksaimniecības tiešmaksājumos pieejamais finansējums ir 1,72 miljardi eiro (1,21 miljards latu) tekošajās cenās un 1,51 miljards eiro (1,06 miljardi latu) 2011.gada salīdzināmajās cenās. Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varēs izmaksāt kā tiešmaksājumus.