Redzu, ka pēc statistikas datiem mūsu valstī bērni ir lielākā nabadzībai pakļautā sabiedrības grupa - gandrīz katrs otrais dzīvo trūkumā. Lai šo netaisnību izskaustu, esmu iesaistījusies Saeimas un valdības kopējā darba grupā par nabadzības, sociālās atstumtības un nevienlīdzības mazināšanu. Aizvien veidoju un aizstāvu iniciatīvas, kuras atbalsta trūkumā dzīvojošās ģimenes un kuras nodrošina bērniem pakalpojumus tieši - bez starpniecības: brīvpusdienas visiem skolēniem, vai jau panāktais, ka vecākiem vairs nebūs jāmaksā par mācību līdzekļiem un ka no šā gada 1. septembra visiem pašvaldību bērnudārzu rindā stāvošiem tiks nodrošināts līdzfinansējums aukles pakalpojumiem vai privātam bērnudārzam. Tādā veidā tiks izskausta diskriminācija pret to bērnu ģimenēm, kam jāstāv bērnudārzu rindā un pašvaldības pakalpojuma trūkums jākompensē no sava ģimenes budžeta. Arī turpmāk centīšos maksimāli aizstāvēt bāreņu un bez vecāku aprūpes palikušo bērnu tiesības augt audžu vai aizbildņu ģimenēs, nevis bērnu namos.
Pēdējo nedēļu laikā analizēts vardarbības incidents Jaunjelgavas vidusskolā un notikumi pēc tā. Šis šokējošais notikums uzdod ļoti daudz jautājumus, uz kuriem atbilžu pagaidām nav. Tieši tādēļ šonedēļ aicināju valdības vadītāju izveidot starpinstitucionālu darba grupu ar atbildīgo valsts un pašvaldību iestāžu, atbilstošo profesionālo un sabiedrisko organizāciju iesaisti, lai veiksmīgāk koordinētu iestāžu sadarbību krīžu gadījumos un lai mazinātu vardarbību izglītības iestādēs.
Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Jau pats likuma nosaukums parāda, ka tiesību esamība automātiski vēl nenozīmē, ka tās tiek ievērotas. Likuma grozījumi precizē to speciālistu pienākumus apgūt nepieciešamās zināšanas, kuri strādā ar bērniem vai kuri izskata lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību vai skar bērnu tiesību un interešu nodrošināšanu. Iespējams, ja šādu speciālistu esamība un zināšanas būtu nodrošinātas Jaunjelgavas vidusskolā, tad jau laikus būtu novērsta šāda vardarbība, vai vismaz ar citu attieksmi un izpratni par sekām būtu risinājušies notikumi pēc tam.
Tiesa, skola un jebkura vide ārpus mājas ir tikai nākamais solis, kur cilvēkbērnam izpausties, jo pirmais ir vecāki un ģimene. Tāpēc vispirms ir svarīga vide, no kuras bērns mācās pamatvērtības, gūst savas pirmās atziņas par pasauli, līdzcilvēkiem un lietu kārtību, kas veicina viņa domāšanu un spēju pasaules kopainu salikt no pozitīviem „puzles” klucīšiem. Latvijā vecākiem vēl ir ļoti daudz jāmācās pašiem. Tieši tāpēc arī bija nepieciešami jau minētā Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi, nosakot, ka apzināta smēķēšana bērna klātbūtnē ir fiziska vardarbība pret bērnu. Apziņa, ka - mana rīcība ir piemērs – pasargās ne tikai bērnu veselību, bet arī bērnu iespējamo izvēli nākotnē.
Visbeidzot, ar šodienu sākas skolēnu brīvlaiks, kas, zinot aizvien nepiedodami augsto bērnu traumatismu mūsu valstī, liek aicināt vecākus un ikvienu parādīt, ka ir "stilīgi" un "mūsdienīgi" būt atbildīgam un rūpēties par savu un citu drošību. Lūdzu pieaugušos pievērst uzmanību, ja pamanīts kāds mazs bērns bez uzraudzības. Aicinu pieaugušos šodien un ik pa laikam kopā ar saviem bērniem un mazajiem radiniekiem atkārtot gan drošības noteikumus mājās, uz ceļiem un gājēju pārejām, peldvietās un uz ūdens.
Tikai visi kopā mēs varam panākt, ka Latvija kļūst bērnam draudzīgāka. Tādēļ Bērnu aizsardzības dienā un arī visās pārējās gada 365 dienās gribu novēlēt visiem bērniem augt paēdušiem, aprūpētiem, veseliem, mīlētiem un laimīgiem!