Ministrs pauda, ka jau tagad ir vairākas augstskolas, kur mainījusies līdz šim ierastā kārtība, ka lekcijas notiek augstskolu telpās, bet patstāvīgo darbu students veic mājās. Zināšanu nodošanas forma ir mainījusies, līdz ar to lekcijas jau ir iespējams noskatīties no jebkuras vietas, kur ir dators un internets, bet praktiskie darbi, kas līdz šim tika veikti mājās, tagad tiek veikti tieši augstskolu telpās.
Tāpat sāk parādīties tendence, ka pasniedzēji ir cilvēki, kuri nenāk no akadēmiskās vides. Ministrs minēja piemēru, - ārzemēs viņam bija iespēja klausīties ekonomistiem veltītu kursu par pensiju sistēmas iezīmēm, kur kursa lielāko daļu pasniedza izbijis maratonists, par pensiju sistēmu un to resursiem runājot no garo gabalu skrējēju viedokļa, kur atrodamas daudzas līdzības.
LU rektors Mārcis Auziņš minēja, ka, pateicoties izglītības un zinātnes ministram, pašlaik aktualizējies jautājums par Latvijas augstāko izglītību Latvijas nākotnei. No viņa teiktā izriet, ka jautājums par augstāko izglītību un pētniecību valsts attīstībā aktualizējies jau senā pagātnē - 1945.gadā un kopš tā laika augstākā izglītība tiek uzskatīta gan par instrumentu ekonomikas attīstībā, bet zināšanas ir kļuvušas par ekonomisku un sociālu faktoru.
Jau ziņots, ka LU līdz 29.septembrim notiks 93.gadadienas svinības, kuru laikā atklāta izstāde un notiks Latvijas augstākās izglītības 150.gadadienai veltīti lasījumi Latvijas augstākā izglītība Latvijas nākotnei.