"Minimālajai algai valstī vajadzētu būt 50% no tautsaimniecībā vidējās algas, kas ir 240 latu. Tas valdībai ir zināms. Neapliekamajam minimumam jābūt iztikas līmenī, jo ņemt nodokļus no iztikas minimuma ir amorāli. Diemžēl mūsu valstī amorālās rīcības ir vairāk nekā vajag," sacīja P.Krīgers.
Viņš arī norādīja, ka savienība no valdības patlaban nav saņēmusi šos priekšlikumus. "Tas, kas ir internetā, ar to ir par maz. Vajadzētu redzēt, kāds ir ministrijas viedoklis," piebilda savienības vadītājs.
Jau ziņots, ka finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) ceturtdien paziņoja, ka ministrijas darba grupa ir izstrādājusi šādus priekšlikumus un tie tiks nodoti publiskai apspriešanai un diskusijai sabiedrībā.
Viņš skaidroja, ka diferencēts neapliekamais minimums nozīmētu, ka tas tiks saglabāts esošo 45 latu līmenī lielāko algu saņēmējiem, bet iedzīvotājiem ar mazākajām algām tas nākamgad varētu tikt palielināts līdz pat 84 latiem. Par robežšķirtni, līdz kurai tas tiktu palielināts, vēl jāvienojas. 2015.gadā to piedāvā palielināt vēl par desmit eiro (septiņiem latiem).
Savukārt atvieglojumus par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī tiktu palielināts līdz 98 latiem. Savukārt 2015.gadā to varētu palielināt vēl par 20 eiro (14 latiem).
Arī diskusijām par minimālo darba algu vēl jānotiek, bet FM 2014.gadā piedāvā to palielināt no 200 līdz 225 latiem, bet 2015.gadā - vēl par desmit eiro (septiņiem latiem).
Kā plānots, līdz ar šiem piedāvājumiem ministrija nākamgad piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākumu likmi no 24% uz 22%, bet 2015.gadā - līdz 20%.