"Es domāju, ka Zenta Mauriņa ir tieši uzrādījusi to, ka kristīgā kultūra ir veidojusi Eiropu. Un ja mēs piederam pie Eiropas, tad, es domāju, arī latvieša identitāti kristīgā kultūra ir veidojusi. Un pilnīgi neatkarīgi no tā, vai kāds personiski uzskata sevi par kristieti vai nē, tas ir pilnīgi nesvarīgi. Objektīvi tas ir fakts," norādīja Levits.
"Bet latviešiem ir otra identitātes sakne. Tā ir šī latviskā dzīvesziņa, kas nāk vēl no pirmskristīgā laikmeta un kā maza urdziņa visu laiku ir tecējusi cauri un nonākusi līdz mūsdienām. Tas ir ļoti unikāli. Es domāju, ka to arī vajadzētu uzsvērt," viņš skaidroja.
Viņaprāt, par šo jautājumu vēl var diskutēt, taču būtu vēlams to preambulā atstāt. "Tas, vai to uzņem preambulā, vai neuzņem, nav ļoti svarīgi. Bet, es domāju, lai labāk saprastu, kas mēs esam, būtu vēlams to darīt. Bet par to, protams, ir jādiskutē."
No prognozēm, kad diskusijas varētu nonākt pie vienošanās un Saeimā preambulu pieņems, gan Levits atturējās.
"Saeimas Juridiskā komisija noteikti domās, vai ir jēdzīgi, vai ir nepieciešams šādu preambulu virzīt uz priekšu. Protams, šīs preambulas izstrāde formālā nozīmē ir Saeimas rokās. Tas ir Saeimai pašai jāizlemj. Es tādēļ neprognozēju," norādīja tiesību eksperts, vienlaikus uzsverot, ka vērtīgas jau ir pašas diskusijas par šiem jautājumiem. Pat ja līdz pozitīvam lēmumam nenonāks.
"Ja arī netiks uzņemta šāda preambula Satversmē, es domāju, ka šādas diskusijas par mūsu valsti un par mūsu identitāti ir vērtīgas pašas par sevi, jo liks daudziem cilvēkiem padomāt par šo jautājumu un arī ieņemt pozīciju, pozicionēties šajā jautājumā. Tas ir ļoti būtiski, jo daudziem ir ļoti neskaidrs priekšstats par valsti, kurā mēs dzīvojam," norādīja Levits.
Jau vēstīts, ka vairāki politiķi pauduši bažas, vai Satversmes preambulu izdosies pieņemt, tam nekļūstot par politiskā tirgus objektu.