"Tas ir jautājums, kas attiecināms uz iejaukšanos tirgū. Nezinu, vai tas ir reāli iespējams, jo tad šeit iestāsies diezgan liels sajukums. Būs mediji, kuri saņems atbalstu un startēs vienā tirgū ar tiem, kuri nesaņems. Kuras avīzes atbalstīs? Tas ir diezgan slidens jautājums, kas prasa plašu diskusiju," sacīja I.Līdaka.
Viņš arī uzsvēra, ka jāņem vērā to, kā uz to skatās tirgus uzraugi un citas uzraugošās institūcijas.
"Te arī parādās jautājums par medija brīvību. Latviski iznāk ļoti daudz avīžu - nacionālie un reģionālie -, bet visas neatbalstīs, un tas zināmā mērā ir signāls - ja būsi lojāls valdībai, tad atbalstīs, tā ir slidena lieta," domā deputāts. Viņš norādīja, ka šis priekšlikums nevar būt tikai idejas līmenī, Nacionālajai apvienībai tas pilnvērtīgi jāsagatvo. "Jābūt saprotamam un skaidram, caurskatāmam mehānismam. Tas ir jāsagatavo. Tādu viedokli paust kā ideju ir negodīgi, jo ir jābūt arī mehānismam. Ja Dzintars to pauž, tas ir arī partijas viedoklis, un tad jābūt izklāstam par to, cik tas maksā, kurš ko saņems un tā tālāk," sacīja I.Līdaka.
Deputāts uzskata, ka drīzāk runa ir par valsts pasūtījumu televīzijā un varbūt arī presē. Otra iespēja - nacionālā medija stiprināšana.
Viņš arī sacīja, ka nav skaidrs priekšlikuma mērķis. "Šaubos, vai krievvalodīgie uzreiz lasītu latviešu presi. Es nesaprotu rezultātu," rezumēja I.Līdaka.
Jau ziņots, ka valstij vajadzētu atbalstīt tikai latviešu valodā iznākošas preses iznākšanu, šādu viedokli intervijā laikrakstam Diena pauž nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
"Mūsu skatījumā tā tam būtu jābūt. Un mēs arī esam lūguši saviem juristiem izpētīt pašreizējo stāvokli un gatavot mūsu priekšlikumus, lai situāciju mainītu," saka R.Dzintars.
VL-TB/LNNK līderis norāda, ka tas arī sasaucas ar vienu no nacionālās apvienības ideoloģiskajām nostādnēm. "Ja valsts ir skaitliski, teritoriāli neliela, mums ir ierobežoti resursi, tad ļoti būtiski ir domāt, kā mēs šos resursus izmantojam, lai tos izmantotu pēc iespējas efektīvāk, lietderīgāk. Un, ienākot politikā, esam pamanījuši, ka daudzās sfērās resursi, finanses tiek piešķirti un tērēti inerces pēc, neuzdodot jautājumu, ko valsts no tā iegūst," skaidro politiķis.
"Un, ja es pašķirstu - tas radikālākais piemērs - laikrakstu Čas vai Vestji Segodnja, tad redzu tur Osipova un Lindermana popularizēšanu, kūdīšanu uz divvalodības referendumu, par pilsonības nulles variantu. Tad loģiski rodas jautājumi, kāpēc Latvijas pilsoņiem ir jāmaksā, jāpiemaksā par to, ka faktiski tiek demontēta valsts identitāte," pauž Dzintars.