Viņš norādījis, ka šie štābi būs tieši pakļauti NATO vadībai, koordinēs NATO ātrās reaģēšanas spēku ierašanos un sabiedroto spēku mācības un uzturēs pastāvīgus sakarus gan ar NATO, gan vietējiem štābiem. Sīkāk to funkcijas un struktūru paredzēts apspriest, Baltijas valstu un Polijas bruņoto spēku vadītājiem tiekoties ar NATO bruņoto spēku Eiropā virspavēlnieku ģenerāli Filipu Brīdlovu.
Pēc Žuka teiktā, štābu vadībā visās četrās vai piecās valstīs būs 80-120 cilvēki. Lietuvā štābs tiks izveidots nekavējoties - jau šogad - un, visticamāk, tiks bāzēts uz Lietuvas dižkunigaiša Vaidota bataljona štāba pamatiem.
"Struktūra vēl nav skaidra, ir pieņemts principiāls lēmums, ka tāds štābs vajadzīgs," piebildis Lietuvas Bruņoto spēku pavēlnieks. "Nav zināms, kāda būs Lietuvas daļa, kāda - starptautiskā, kur tas tiks dislocēts. No savas puses mēs visus darbus esam paveikuši."
NATO spēku papildvienības Lietuvā pagaidām tiktu bāzētas Ruklā, bet Bruņoto spēku pavēlnieks pieļāvis iespēju, ka vēlāk tiktu izveidota moderna bāze netālu no Viļņas.
Jau ziņots, ka Viļņā šodien un rīt notiek NATO Militārās komitejas sēde. Alianses augstākā militārā institūcija, kas apvieno dalībvalstu bruņoto spēku pavēlniekus, pulcējas uz sēdi pirmo reizi pēc Velsas samita.
Galvenie sēdes temati būs reģiona drošība un jaunie izaicinājumi, kā arī pašreizējā alianses misija un operācijas Afganistānā un jaunā Afganistānas spēku apmācības misija Resolute Support. Bruņoto spēku pavēlnieki runās arī par to, kā īstenot Velsas samita lēmumus, un apspriedes nobeigumā ievēlēs jaunu Militārās komitejas priekšsēdētāju.