"Apdraudējumu līmenis nepārprotami pieaug, un es teiktu, ka tas kļūst aizvien straujāks. Mēs esam pieredzējuši dažāda veida incidentus. Pagaidām mēs nevaram apstiprināt šo incidentu saistību ar Krieviju, konkrēti runājot par incidentiem Baltijas jūrā, neseno incidentu saistībā ar kabeļa bojāšanu starp Zviedriju un Somiju, lidmašīnas katastrofu Viļņā. Iespējams, ka tad, kad izmeklēšana būs pabeigta, mēs secināsim, ka nav bijusi apzināta hibrīdkara darbība no Krievijas puses," Nausēda teica Lietuvas sabiedriskajai televīzijai.
Tomēr valsts prezidents uzsvēra, ka Krievijas nostāja kaimiņvalstu jautājumā joprojām ir bīstama.
"Visa Krievijas retorika, tās rīcība citos pasaules reģionos, spriedzes kurināšana, militārais budžets, ko viņi pieņēma 2025.gadam, es teiktu, ļoti izaicinoša nostāja sarunās ar Ukrainu - visi šie faktori liecina, ka Krievijas politika nemainās un kļūst vēl skarbāka," norādīja Nausēda.
"Krievija met izaicinājumu, atroka piedurknes ne tikai pret kaimiņvalstu iedzīvotājiem, bet arī visiem demokrātiskajiem Rietumiem, NATO, un viņi to pat neslēpj," uzsvēra Lietuvas prezidents.
Jau vēstīts, ka novembra beigās Baltijas jūrā tika bojāti zemūdens sakaru kabeļi starp Lietuvu un Zviedriju, kā arī starp Somiju un Vāciju. Lietuvas politiķi incidentu saistīja ar Krievijas pieaugošo aktivitāti reģionā un apsprieda iespējamu kopīgu atbildi NATO līmenī.
25.novembrī Viļņā avarēja Spānijas kompānijas "Swiftair" kravas lidmašīna "Boeing 737", kas veda Vācijas loģistikas kompānijas DHL kravu. Avārijā gāja bojā viens no pilotiem, kamēr otrs pilots un vēl divi cilvēki tika ievainoti. Kā iespējamie avārijas iemesli tiek minēti tehniskas problēmas, pilota kļūda vai neatbilstoša lidmašīnas aprīkojuma izmantošana. Sākotnēji kā iemesls avārijai tika minēta sabotāža, taču prokuratūra paziņoja, ka līdz šim iegūtie dati par to neliecina.