Vanaga aģentūrai LETA norādīja, ka tas ir viņas personīgais viedoklis, jo arodbiedrība savu pozīciju šajā jautājumā pārrunās trešdien, 9.decembrī, kad notiks LIZDA padomes sēde.
Arodbiedrības vadītāja skaidroja, ka Reizniece-Ozola iepriekš vadījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, līdz ar to viņai ir zināma nozares problemātika.
Ja izglītības un zinātnes ministra amatā paliks esošā ministre Mārīte Seile, LIZDA gatava turpināt sadarbību, tomēr nepieciešams, lai tiktu uzklausītas arodbiedrības prasības, norādīja Vanaga.
Kā ziņots, LIZDA padome trešdien, iespējams, būtu lēmusi par izglītības un zinātnes ministres Seiles demisijas pieprasījumu, taču pēc premjerministres Laimdotas Straujumas (Vienotība) atkāpšanās no amata un līdz ar to arī valdības krišanas šāds pieprasījums vairs nav aktuāls.
Saņemot pirmo informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu pedagogu atalgojuma reformai, LIZDA ar to nav mierā, jo faktiski tas neko neuzlabo, skaidroja Vanaga.
27.novembrī notika izglītības darbinieku brīdinājuma streiks, kurā piedalījās gan vispārizglītojošās skolas, gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan sporta skolas, gan internātskolas, gan arī augstskolas un zinātnes iestādes.
LIZDA, organizējot streiku, izvirzīja divas prasības. Pirmā prasība bija novirzīt rezervētos deviņus miljonus eiro jau esošo noteikumu pilnveidei, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus visiem nozarē strādājošajiem, īpaši uzsverot pirmsskolas, mazo skolu, atbalsta personāla stāvokļa uzlabošanas nepieciešamību, kā arī pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli, ņemot vērā LIZDA priekšlikumus. Otrā prasība bija nodrošināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.
Kā ziņots, Straujuma šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni paziņoja par savu demisiju.