Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

LMA rektors: Esam par reformām, bet bez Ķīļa

Mākslas akadēmija ir izteikusi neuzticību izglītības ministram Robertam Ķīlim. Sakiet, kā jūs turpināt komunicēt savā starpā?

Tas jau arī ir viens no jautājumiem, kādēļ mēs pacēlām ministra demisijas pieprasījumu, - nekādas komunikācijas vispār nav. Visa komunikācija notiek caur blogiem, televīziju un internetu. Tas attiecas gan uz augstskolām, gan Saeimas komisiju, gan Augstākās izglītības padomi, kuras sēdēs ministrs piedalījās reizes divas no divdesmit. Tā vienkārši ir nekomunikācija. Tā ir neinterese par nozari.

Ministrs caur padomnieku apgalvo, ka viņš šo reformu ir izskaidrojis, bet tagad gatavošot arī «birokrātisko versiju».

Mēs redzējām kaut kādu multeni, kaut kādu animācijas filmu. Šis ministra aizvakardienas paziņojums, ka, ja ļoti vajag, būs «birokrātiskais dokuments». Piedodiet, bet tas nozīmē, ka pa gadu ministrs nav izstrādājis dokumentu atbilstoši valsts pārvaldes principiem - prezentācijas filma taču nav valsts pārvaldes dokuments! Un, ja ministrs to nav izdarījis, šādam ministram ir jādemisionē. Reformu plānam bija jābūt sākumā, nevis pēc gada, kad mēs dzirdam, ja jums ļoti to vajag, tad es izdarīšu. Tā vienkārši ir necieņa pret nozari. Tā ir necieņa pret valsts pārvaldes likumu. Visiem valsts pārvaldē dokumenti ir obligāti, bet Jupiteram nav obligāti?

Birokrātiskā versija tātad ir šis normālais, valsts pārvaldes likumam atbilstošais dokuments, ko nav sagatavojis ministrs?

Iemesls, kāpēc tas nav izdarīts, ir tas, ka jebkuram valsts pārvaldes dokumentam pamatā ir jābūt situācijas izpētei, pamatotiem mērķiem. Ir jāfiksē mijiedarbība ar nozares pārstāvjiem un iesaistītajām pusēm. Jo līdz šim šis plāns ir tapis tikai ministra fantāzijās. Tas nav balstīts uz reāliem, pārbaudāmiem datiem, ieskaitot šo mērķi par vienu Latvijas augstskolu Top 100.

Kā jūs cīnīsieties, lai panāktu Roberta Ķīļa demisiju?

Mēs izmantosim visus demokrātiskā valstī atļautos paņēmienus, lai to izdarītu. Turklāt var runāt, ka augstskolu administrācija ir purvs un skudru pūznis, bet šis spiediens, lai Ķīlis aiziet, nāk galvenokārt no studentiem. Un ziniet, kad cilvēks normāli iet pa mežu, viņš neņem mietu un neizārda arī skudru pūzni. Jo skudriņas tur ir un strādā.

Vai šodienas mākslas augstskolu kopīgā akcija būs ar ministra demisijas mērķi?

Akciju Pastaiga 2012 ir iniciējuši studenti, un tā ir zināms izmisuma solis. Mēs vairs nevēršamies pie Ķīļa, kurš ar mums nerunā, mēs vēršamies pie Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska. Apstaigāsim valdību un Saeimu, lai mūs sadzird un ierauga arī tur.

Tātad jūs esat pret reformām?

Mēs esam par reformām, bet bez Ķīļa kunga. Mēs esam pret reformām, kas nav reformas, bet tikai apgalvojumi. Mēs esam par reformām, un tie nav vārdi, bet to liecina mūsu izstrādātais Latvijas Mākslas akadēmijas stratēģiskais rīcības plāns 2012.-2020. gadam. Turklāt mēs to izstrādājām pēc savas iniciatīvas un uz privātās partnerības principa kopā ar Teterevu fonda izglītības programmu. Starp citu, te ir izvērtēti arī daudz piesauktie augstskolu beidzēji un viņu gaitas darba tirgū. Mūsu augstskolas beidzēju vidū principā nav bezdarba. Un šie cilvēki nebrauc lasīt zemenes.

Vai jūsu sašutums tomēr nav tieši saistīts ar jūsu programmu izvērtējumu, kuru pazemināja IZM?

Mūs novērtēja 16 eksperti no daudzām valstīm. Un nevar būt tā, ka viņi visi kļūdījās. Bet ministrs ar padomnieku pa vienu diennakti to ir pārvērtējuši un izmaina. Tas ir vienkārši nonsenss. Ja mēs pēc Ķīla kunga iejaukšanās esam tagad iekļauti riska grupā, tas nozīmē, ka mums reāli var atņemt finansējumu. Ja pretstāvēšana starp augstskolām un izglītības ministru novērtējuma jautājumā saglabāsies līdz pavasarim, tā būs katastrofa. Jo, piemēram, mākslas augstskolu programmām ir jābūt akreditētām līdz 1. martam. Bet, ja likums netiek mainīts, līdz vasarai secīgi mēs nonākam līdz situācijai, kad valstī vispār nav nevienas akreditētas augstākās izglītības programmas.

Kas būs tas, kurš akreditēs augstskolu programmas?

Šobrīd tas īsti nav zināms, jo Izglītības ministrija ir paziņojusi, ka tas būs ārējais akreditētājs, kas taps zināms konkursa rezultātā. Pāreja no programmu uz virzienu akreditāciju faktiski arī ir viena no lielākajām reformām augstākajā izglītībā. Un tā bija iecerēta jau Broka laikā. Lai veiktu pāreju no programmu akreditācijas uz virzienu akreditāciju, bija nolemts izmantot šī ES fondu finansētā Augstākās izglītības padomes programmu izvērtējuma rezultātus. Un uz tā bāzes pāriet uz virzienu akreditāciju, kas ļautu koncentrēt programmas augstskolās, kurās šie virzieni ir spēcīgāki. Bet ir atlikuši tikai trīs mēneši, ekspertu vērtējums ir apšaubīts, bet augstākās izglītības akreditācija ir iedzīta strupceļā. Atcerēsimies, ka pirmais demisijas pieprasījums Ķīlim jau bija saistīts tieši ar viņa nespēju sagatavot akreditācijas noteikumus. Tie kompromisa redakcijā tikai pieņemti tikai ar premjera Valda Dombrovska iejaukšanos.

Latvijas valsts augstākās izglītības sistēmas programmas akreditēs tikai un vienīgi ārvalstu institūcija?

Tika nolemts, ka tai ir jābūt institūcijai, kas ir Eiropas kvalitātes novērtēšanas aģentūru reģistrā, respektīvi, tas būs ārvalstu novērtētājs. Tiesa vētrainajā Ministru kabineta sēdē Valdis Dombrovskis paziņoja, ka mums ir jādomā par nacionālā kvalitātes novērtēšanas centra izveidi. Jo pretējā gadījumā mēs uz mūžīgiem laikiem paliksim atkarīgi no kvalitātes novērtētājiem ārpus valsts. Biju mākslas un mūzikas augstskolu konferencē Vīnē. Francijas un Austrijas pārstāvji īpaši uzsvēra, ka augstskolu kvalitāti nosaka viņi paši, jo tas ir saistīts ar viņu valsti, valodu un identitāti. Viņi bija izbrīnīti, ka var būt tāda iespēja, ka augstskolu akreditācijā var paļauties tikai uz ārvalstu novērtētāju. Viņi, protams, arī pieaicina ārvalstu ekspertus. Bet lemj tikai paši.

Ārvalstu eksperti nezina valsts valodu, vai tas netraucē izvērtēšanu?

Latvijas Mākslas akadēmijā visi dokumenti tiek sagatavoti arī angliski. Divas trešdaļas mācību literatūras jebkurā priekšmetā ir angliski, labākajā gadījumā - viena trešdaļa latviski. Specifiskos jautājumos visi teksti ir angliski, jo tos nekad neviens netulkos latviski. Angļu valoda jau sen nav otrā, bet primāra valoda augstākajā izglītībā. Mēs iestājamies par latviešu valodas saglabāšanu augstākajā izglītībā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē