Arnis Luhse (Lidostas Rīga vadītājs): AirBaltic mazāk lido. Tas arī ir galvenais iemesls, jo airBaltic restrukturizējas, maina savus plānus un tas būtiski skar tranzīta pasažieru skaitu. Pagājušajā gadā no pieciem miljoniem apkalpoto pasažieru ap 1,9 miljoniem lidostā Rīga bija tranzīta pasažieri. Un šī daļa iet uz samazinājumu. Lielākā daļa no airBaltic krituma attiecas uz šiem tranzīta pasažieriem. Arī Ryanair atteicās no diviem galamērķiem, piemēram, ļoti pieprasītās Brēmenes. Kāpēc – nezinu. Arī “čehi” [aviokompānija Czech Airlines - red.] šobrīd tiek restrukturizēti un uz Rīgu lido vairs trīs reizes nedēļā. Valstij piederošām aviosabiedrībām visur Eiropā ir ļoti jādomā par savu nākotni, ņemot vērā, ka ES dalībvalstis tiešā veidā finansēt sev piederošās aviosabiedrības nevar.
Cik liela ir airBaltic daļa no visiem lidostas Rīga pasažieriem?
Pērn aptuveni 66%. Un tuvākais sekotājs ar 20% ir Ryanair. Pārējās 15 aviokompānijas, kas šeit regulāri lido, veido atlikušos 14%. Es kā lidostas vadītājs varu teikt, ka abi pirmie rādītāji ir ļoti lieli un būtu tikai gandarīts, ja savas daļas Rīgā audzētu arī citas aviosabiedrības. Sarunās ar citu valstu aviosabiedrībām bieži izskan tāda atruna, ka jums jau Rīgā dominē airBaltic un mums ir grūti tur iespiesties. Ir arī citi iemesli. Piemēram, Aeroflot no Rīgas šobrīd lido tikai uz vienu galamērķi – Maskavu. Un šis ir ļoti noslogots galamērķis, – turp no Rīgas lido arī Utair, Transaero un airBaltic. Krievijas nostāja ir, ka viņi uz ārvalstīm lido tikai no galvaspilsētas vai Sanktpēterburgas. Lai arī būtu pieprasījums tiešajiem lidojumiem, piemēram, Sibīrijas virzienā.
Vai Ķīnas virziens mums nav perspektīvs?
Šogad biju Pekinā uz pārrunām. Viņu nostāja ir ļoti racionāla, matemātiska, – kamēr nebūs 20 līdz 30 tūkstoši cilvēku gadā, kuri lido starp Ķīnu un Latviju, nekas nevar sanākt. Šobrīd ir aptuveni četri tūkstoši cilvēku gadā. Mēs, protams, palikām ļoti draudzīgās attiecībās un cerībā, ka šis cilvēku apgrozījums pieaugs un varēsim pie sarunas atgriezties.
Ir citi aktuāli jauni virzieni?
Ļoti aktuāls jautājums jau ilgu laiku ir par lidojumiem uz Amerikas otru krastu, piemēram, Losandželosu. Krievijas ziemeļi būtu ļoti aktuāli, bet tur diemžēl šī politiskā nostāja, ka tikai caur Maskavu jālido. Maskava ir otrs populārākais galamērķis no lidostas Rīga aiz mūsu stabilā līdera – Londonas. Domāju, ka Spānijas kūrorti varētu būt aktuāls galamērķis, arī Lisabona. Diemžēl, šie punkti jau atrodas aptuveni 4000 kilometru attālumā, kas aviobiznesā nav tie rentablākie, jo atrodas tādā vidus kategorijā starp tālajiem lidojumiem, kur nosūta lielās lidmašīnas un tuvajiem, kur var sūtīt mazākas.
Vai esat gatavi uzņemt Jaunā viļņa īpašos viesus?
Jā, esam gatavi un priecājamies par šo pasākumu, jo lidostai tas ienes ap 200 tūkstošiem latu, īpaši tas attiecas uz VIP zonas izmantošanu. Ir cilvēki, kuri maksā 100 latus par sagaidīšanu pie lidmašīnas un vēl 100 latus par aizvešanu līdz lidmašīnai atpakaļ. Esam sākuši projektēt VIP zonas paplašināšanu, jo šo pasažieru skaits nepārtraukti pieaug.
Visu interviju 11. jūlija laikrakstā Diena.