Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Svētdiena, 29. septembris
Mihails, Miķelis, Mikus, Miks

Mājskološanas ieviešana varētu būt izglītības reformas elements

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Naomija
N
Mājās uzaaugt ir katra iekšējais sapnis, kaut to neapzinamies... mājskološana ir iespēja mūsu bērniem izaugt ar stingru "mugurkaulu" un vecākiem kļūt atbildīgākiem par saviem bērniem. Ir viegli bērnu atdot b/d vai skolai, lai ar viņu nodarbojas- audzina sabiedrība, bet pašam sisties pa savām lietām, galu galā ir izjukušas attiecības, jo bērni nesaprotas ar vecākiem un beigu beigās vecāki nesaprotas savā starpā, jo nevar izprast to, kur kļūdījušies un vaino viens otru.... mājmācībai ir daudz pozitīvo, jeb tikai pozitīvo puši, ja to veic ar sirdi, ne savtīgiem nolūkiem!
Edgars
E
Šāda mājmācība ir atbalstāma kā izņēmums - veselības problēmas - bet ne psiholoģiska nesaderība darbam klasē. Tas var atstāt grūti labojamas sekas dzīvei sabiedrībā. Tomēr būtiskākais ir daļas sabiedrības (vecākI) bezatbildība, jo skolu valstī neapmeklē apmēram 8000 bērnu un pusaudžu. var rasties vēlme šos "norakstīt" uz mājmācības rēķina un pāšvaldībām nebūs jāatbild.
KKK
K
Kādā veidā šobrīd reāli pašvaldibas par to atbild?
  • 0
  • 0
,,,
,
Liekas, ka ši kundzīte pati nejēdz, ko propogandē. Labi, bērni izaugs un galīgi nemācēs dzīvot sabiedrībā, kura, diemžēl, ir dažāda. Tajā ne vienmēr ir tikai labais....
jautrais
j
tāpēc jau puse amerikāņu ir debili..
pele
p
Izskatās, ka prātā jukušo Latvijā ir vairāk, kā mēs dažkārt iedomājamies. Ka paši nav pie pilna, tas būtu sīkums, bet bērnu žēl. Audzinās par meža dīvainīšiem.
Lu
L
Es studēju un savu bakaluru saņēmu ASV. Divas kursa biedrenes nāca no mājskološanas ģimenēm (bija vēl daudzi citi,bet par šiem cilvēkiem varu komentēt, jo labi pazinu). Vienā ģimenē bija kopā 8 bērni, visi gājuši cauri mājskološanas programmai mammas vadībā. Mamma bija koledžas līmeņa pedagogs (diploms angļu valodā), kas pilnu laiku veltīja bērnu skološanai. T.i. citur nestrādāja. Mācību materiāli nāca no vienas mājskološanas asociācijas. Starp citu - ASV pamatskolās 1-6 klasei visus priekšmetus māca viens pedagogs, izņemot sportu un mūziku. Zinu to, jo pati strādāju ASV skolā. Ir variācijas - citās skolās pamatskola ir līdz 7. Klasei. Pēc 6. vai 7. klases ir Junior High = 7-8 klases (kā kurā vietā). Daudzos gadījumos modelis ir tas pats - viens classroom teacher (klases pedagogs), kas māca visus priekšmetus. Tikai vidusskolā sākas vairāku skolotāju piedalīšanās, bet arī viss notiek blokos - nav tāda atsevišķa "ķīmijas skolotāja". Viss notiek blokos - science, social studies, english, utt. Katram skolēnam ir jāsavāc punktu (credits) minimums no visiem blokiem. Science teacher (zinātņu skolotājs?) pasniedz bioloģiju, ķīmiju utt sava science bloka ietvaros. Math teacher (matemātikas sk.) pasniedz algebru, ģeometriju utt. Piemērs stundu sarakstam vienā semestrī 11. Klasē: a. algebra 2 b. english (3rd year) c. art history d. french trois (3) e. U.S. History f. psychology Šim konkrētajam skolēnam šajā semestrī vispār nav zinātnes priekšmeta, jo viņš to vienu vajadzīgo kredītu jau dabūja iepriekšējā semestrī. Vienu vārdu sakot - nu nav te tāda sistēma, ka ķīmiju kā priekšmetu mācās 4 vidusskolas gadus :) Ar to visu gribu teikt, ka pamatskolas vielu var mācīt viens skolotājs, jo tā tas notiek arī skolās. Otra ģimene, kuru pazinu ļoti labi izskaloja 3 bērnus ar mājskološanas metodi. Mamma bija mājās pilnu laiku, bet šajā gadījumā viņai nebija pedagoga izglītības. Koledžas diploms pašai bija gan. Visi 3 bērni skolojās tālāk, bez grūtībām. Divi beidza bakaluru, viens saņēma mūzikas maģistru klavierspēlē. Pirmā ģimene ar 8 bērniem - cik zinu, visi ir turpinājuši sekmīgi mācīties pēc vidusskolas beigšanas mājās. Vēl vienā draugu ģimenē vīrs ir augsta līmeņa menedžers auto industrijā un viņu nepārtraukti sūta uz dažādām valstīm. Citreiz uz gadu, citreiz uz 4 mēnešiem. Brauc viņš, protams, kopā ar ģimeni (sieva un 2 mazi puikas). Sieva mājskolo bērnus. Pirmkārt, tādā veidā bērniem ir konsistenta izglītības plūsma (nevis katru reizi jāpiešaujas jaunai sistēmai) un otrkārt viņai ir maģistra grāds no Jeilas universitātes :) Bet katrā valstī viņa iekārto laiku daudzām ārpus-mājskološanas aktivitātēm. Piemēram, vecākais puika - 6 gadi- brīvi runā franciski, jo Briselē apmeklēja nodarbības bērniem. Kopumā - es domāju, ka mājskološana ir ļoti atkarīga no ģimenes apstākļiem. Un patiesībā, kaut gan ideja ir laba, es nedomāju, ka Latvijas ģimenes uz ko tādu ir gatavas. Vienkārši vecāki paši ir auguši padomju laikos vai skoloti padomju laiku skolotāju vadībā. Viņiem tas koncepts kā tāds ir kā no citas planētas.
paps
p
esmu par. protams tas prasa lielu atbildību, vismaz viena no vecāku pastāvīgu klātbūtni, kas prasa daudz mīlestības... bet es vēlos bērnus ne tāpēc, lai pēc iespējas ātrāk " tiktu no viņiem vaļā" (1.5 gadi bērnudārzs, 5 gadi pirmskola, 7 gadi skola, 19 gadi augstskola, +/- 22gadi -darbs), bet tāpēc, ka gribu būt ar viņiem kopā, redzēt viņus augam... kas vēl dzīvē var būt svarīgāks un interesantāks?
Inese
I
Jābūt ļoti pārliecinātam par savām spējām.. Kopumā jau izklausās forši, bet es diez vai es to varētu. Viena paziņa, kura dzīvoja ASV kādi laiku, teica, ka tur esot tāds kā teiciens par tiem, kuri neveiklāki - "tu ko mājmācībā mācījies?" Esmu dzirdējusi daudz pretrunīgu atsauksmju tieši par ASV - vieni saka, ka tur tas ir ļoti populāri un veiksmīgi, citi saka, ka tiem bērniem tomēr ir lielas problēmas ar socializēšanos. Un plus arī tas, ka tad ģimene jāspēj uzturēt vienam cilvēkam, Latvijā tas nav diez ko reāli.. Man ideja ļoti patīk, bet ir vairāki momenti, kurus es neuztveru - tie šķiet utopiski.
andra
a
Katra gimene var izveleties - izglitot bernu majas vai laist skola.Majskolosana nav nekads brinums un ne but ne bagatu vecaku privilegija. Unai ir taisniba - ASV majskolosana ir loti izplatita. Nereti talantigos bernus skolo majas, lai gimene varetu planot laiku taa, lai berns spej apmeklet vairakus makslas pulcinus, teatra nodarbibas. Veiksmi Unai un kustibas lidzdomatajiem! Lai izdodas!
skeptikjis
s
Tikai neviens maajskolosanas fans nevar pateikt, kaa tas viss izskataas praksee. Arii peec skolas beernam paliek vairaakas stundas, kuras var saplaanot, ja ir veeleesanaas. Ja nav veeleesanaas vai pasu beerns ir trauceeklis un pulcinji ir tikai eids, kaa aiznjemt vinja laiku, tad taa arii pasakiet.
  • 0
  • 2
maasa
m
Nav ko tur analizēt - vai var un kā to darīs. Bērna attīstība pirmkārt ir vecāku atbildība, tāpēc, ja viņi uzskata, ka var savu bērnu izmācīt kā nākas, tad valstij ir to jāatļauj. Mājskološana nav tikai "sēž mājās un mamma māca". ASV, piemēram, šādas ģimenes apvienojas un veido savas it kā alternatīvās skoliņas. Viens vecāks māca vienu, otrs - otru, kopā iet uz bērnu laukumiem, kopā apmeklē kādas nodarbības. Es domāju, ka ideja ir atbalstāma, bet jāsaprot arī, ka šajā brīdī tā nebūt nav izglītības sistēmas reformu prioritāte. Ir daudz degošāki jautājumi ko risināt :)
skeptikjis
s
Jaamaaca ir nevis kaut kaa, bet profesionaalaa liimenii. Nez vai vecaaku grupinjaa atradiisies visu prieksmetu skolotaaji. Tas pirmkaart. Otrkaart, beernam skolaa paiet vairaakas stundas katru dienu. Vai vecaaku grupinjaa kaadam ir laiks peec darba veel maaciit beernus, bet peec tam veel gatavoties naakamaas dienas nodarbiibaam? Ja jau sitaa saak spriedeleet, tad arii policiju un armiju var atcelt. Ja mikrorajona iedziivotaaji uzskata, ka ir speejiigi izmekleet noziegumus un izdariit tiesu ekspretiizes, tad vlstij ir jaatcelj policija sajaa teritorijaa? Un ja sie iedziivotaaji uzskata, ka var apgaazt potenciaalaa pretinieka rotu taadaa stilaa, liidz kuram Navy Seals komandai Nr.6 veel augt un augt, tad jaauztic vinjiem siis teritorijas aizsardziiba? Bezatbildiiga pljaapaasana, ko vareetu ignoreet, ja netiktu kropljotas beernu dziives.
  • 1
  • 2
jautājums
j
Un kā noteiks tos vecākus, -kuri spēj un grib? Kādi būs kritēriji? Diploms pedagoģijā+vēl kāda augstākā+nedrīkst strādāt citu darbu? Jo kas tā par apmācību, kad vecāki pārvelkas no darba un tad vēl taisa ēst un apdara citus darbus, tad bērnu skološanai paliek tikai ļoti vēlas vakara stundas. Un visi no mazotnes runā dzimtajā valodā, bet nez kāpēc vēl līdz vidusskolas pēdējai klasei gramatiku mācās. Un tad vēl ..Un tā tas ir visām tautām, kas nav analfabēti. Gavares kundze personīgi kādus mācību priekšmetus var profesionāli mācīt? Mīlestību un radošumu?....Bet lai bērni savā dzīvē varētu kļūt par ārstiem ,viņiem ir jāmācās bioloģija un ķīmija, par inženieriem, arhitektiem-matemātika un fizika. Ja vecāki pieņem tik izšķirīgus lēmumus bērnu vietā, tad viņi neadekvāti daudz ietekmē savu bērnu dzīves izvēles. Šeit pirmām kārtām ir jāaizsargā bērnu intereses, tai skaitā nākotnes intereses. Nu varbūt, ka 80% pēc vidusskolas nezina ,kur un ko mācīties, bet viņiem vismaz ir iespēja. Bet te var iznākt, ka šie bērni vienkārši nevarēs mācīties tālāk. Nebūs sagatavoti. Mājdzemdības, mājmācība...mana māja, mana pils...Norobežota pasargāta teritorija, kas pasargāta no ļaunās pasaules...Bet neviens nevar pasargāt savus bērnus no dzīves...Neviens!
skeptikjis
s
Diploms pedagogijaa - vienaa prieksmetaa. Un tie, kuriem ir diploms, parasti straadaa skolaa, bet vakaros gatavojas naakamajai skolas dienai. Pa kuru laiku vinji veel uznjemsies maajskolosanu?
  • 0
  • 2
Ainārs
A
Esmu par. Kā alternatīvu iespēju tiem vecākiem, kuri spēj un grib šo darbu uzņemties. Bet šos bērnus tad arī nav nekādas jēgas vērtēt pēc vienotās sistēmas, kurā ražo lielākas vai mazākas skrūvītes - izpildītājus. Te vērtības būtu mīlestība, līdzcietība, radošums. Tad varbūt premjers Jaungada runu nelasītu no ekseļa tabulas un nebūtu situācija, ka 80% 12. klases skolēnu nezina, kur un ko mācīties tālāk.
sasmiidinaaji, raksti veel
s
Un ko taads maajskolots jaunietis varees dariit dziivee? Nav taadas profesijas miilosais un liidzcietiigais. Bet radosajam ir jaabuut ar specialitaati, tikai tad vinsh buus pieprasiits. Iedomaata paaraakuma apzinju "visi ir izpildiitaaji un skruuviites, tik es vien supermens" nevar piedaavat darba tirguu, un taads cilveeks var izagt par naakamo pabalstu prasiitaaju.
  • 0
  • 1
Liva
L
Norobežojoties no pašas mājskološanas idejas (t.i., neatbalstu, bet piekrītu, ka vecākiem jābūt tiesībām tā darīt, ja viņi tā vēlas), ideja par finansējuma novirzīšanu ir acīmredzami uzprasīšanās uz sociālo katastrofu! Vai varat iedomāties, kādas būs sekas tam, ka valsts piedāvās maksāt 200 latus mēnesī par to, ka bērns neiet skolā? Atsaucība būs milzīga, bet ne jau dēļ atbalsta mājmācībām. Ir taču skaidrs, ka kvalitatīvi un laicīgi izkontrolēt to, vai bērns tiešām tiek apmācīts, vai vienkārši dzīvo mājās, realitātē nebūs iespējams. Vai domājam arī vienu soli tālāk, vai arī esam gatavi analfabētisma ērai?
real i.D.
r
Tāpēc jau raksta ir teikts, ka " nauda seko skolēnam"' kā vaučers, un to var izmantot pulciņiem un interešu izglītībai. Nevis, ka naudu izmaksā vecākiem.
  • 1
  • 0
peteris
p
Palasiet, cik efektiva ir esosa izglitibas istema, pirms to dedzigi aizstaviet. Merki jau nav slikti, bet rezultatu ta nav.
Nostradams
N
Izgliitiibas sisteema ir daudz efektiivaaku par "maajskolosanu" vecaaku izpldiijumaa. Ko taads "maajskolots" jaunietis dariis dziivee un kaa vinsh konkurees ar vienaudziem, kas arii peec studiju beigaam turpina maaciities, jo sodien citadi nevar?
  • 0
  • 1
Sergejs
S
Atbalstāma doma!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē