"Iebilstu pret sabiedriskā medija finansēšanas modeli, kas paredz 36 latu lielu ikgadējo maksājumu no katra ekonomiski aktīvā iedzīvotāja ― tātad maksu no katra ģimenes locekļa, nevis mājsaimniecības, sākot no ļoti turīgām līdz mazturīgām ģimenēm un vientuļajiem vecākiem. Tas ignorē sabiedrības solidaritātes principu un neparedz aizsargāt sociāli mazaizsargātās sabiedrības grupas. Tas ir nepieņemami," akcentēja komisijas priekšsēdētāja.
"Jautājums ir, vai jaunais sabiedriskais medijs varētu veiksmīgi attīstīties Zaķusalas ēkā. Jāanalizē arī, kā apvienotajā sabiedriskajā medijā tiks nodrošināta un veicināta viedokļu dažādība," uzsvēra I.Mūrniece.
Komisijas deputāte Daina Kazāka (RP) pauda neizpratni, kādēļ NEPLP nav izvēlējusies vislētāko sabiedriskā medija modeli, kas paredz aktīvu radošo industriju un neatkarīgo producentu piesaisti mediju satura veidošanā. Deputāte sacīja, ka, redzot padomes konceptuālo virzību uz sabiedriskā medija modeli, kas paredz Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu jaunā institūcijā, nepieciešama detalizēta arī pārējo divu sabiedriskā medija iespējamo modeļu analīze. NEPLP priekšsēdētājs Ainars Dimants vērsa uzmanību uz neatkarīgu satura veidotāju trūkumu un uzsvēra, ka nav pārliecības, ka tie varētu radīt pietiekami kvalitatīvu saturu, turklāt šāds modelis nekur Eiropā netiek īstenots. Deputāte vērsa uzmanību, ka neatkarīgajiem producentiem celtos profesionālās kvalifikācijas līmenis un paaugstinātos to konkurētspēja reģionālajā tirgū.
Atbildot uz komisijas priekšsēdētājas jautājumu, kā plānota televīzijas kanāla LTV7 attīstība un vai ir paredzēti raidījumi arī citās valodās, ne tikai latviešu valodā, NEPLP Sabiedrisko mediju pārmaiņu plāna izstrādes projekta vadītāja Zane Čulkstēna sacīja, ka plānots samazināt sporta pārraižu skaitu un palielināt esošo, piemēram, dokumentālo filmu un izglītības raidījumu skaitu. Problēma ir, ka LTV7 skatās maz krievvalodīgo iedzīvotāju, un to īpatsvaru nepalielinās pat ļoti labi atsevišķi raidījumi, jo iedzīvotāji skatās iecienītākos televīzijas kanālus, nepievēršot uzmanību atsevišķiem raidījumiem citos.
Plānots saglabāt esošos raidījumus krievu valodā, stiprinot to kvalitāti, un nodrošināt dažādu etnisko grupu pārstāvniecību visā saturā, jo īpaši ziņās un informatīvi analītiskajos raidījumos. Komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis norādīja, ka sports ir kļuvis par kultūras sastāvdaļu, LTV7 ir nepietiekams sporta pārraižu skaits un lielākoties tie ir atkārtojumi. Z.Čulkstēna sacīja, ka jaunajā medijā paredzēts samazināt atkārtojamo pārraižu skaitu.
I.Mūrniece atgādināja, ka komisija jau iepriekš atzinusi nepieciešamību stiprināt latgaļu un lībiešu valodas, palielinot to īpatsvaru sabiedriskajos medijos. Komisijas priekšsēdētāja arī sacīja, ka pārejas posmā jābūt saturam arī krievu valodā, vienlaikus paužot viedokli, ka atsevišķa televīzijas kanāla veidošana krievvalodīgajai auditorijai nav nepieciešama.
Nākamnedēļ komisija atgriezīsies pie sabiedriskā medija koncepcijas izvērtējuma, skatot finanšu analīzi.